A thin grey line between black and white

Pēdējā laikā nodarbojos ar pašanalīzi. Pārvarēju nepatiku pret cilvēku klasificēšanu un saņēmos izpildīt testu par enagrammām. Lasot pārskatus par tiem tipiem, šķita, ka uz sevi varētu attiecināt ikvienu tipu, bet visvairāk piekto (tāds pētnieks, kam patīk pavadīt daudz laika vienatnē) vai astoto (grib aizstāvēt visus bēdubrāļus un māsas, taisnības cīnītājs). Taču testā rezultāts sanāca citāds, izrādās, ka esmu miera balodis un eskeipists (9. tips). Redzēsim, vai tas man kā palīdzēs dzīvot tālāk.

Nē, kopumā var piekrist. Nav nekāds brīnums, ka lekcijās bija grūti iesaistīties diskusijās, jo man ir neiespējami izdomāt objektīvo patiesību.
( Varbūt tāpēc apkārtējie cilvēki mani uztver kā klaunu. )

Lietainās dienās cilvēki biežāk stāsta savus sapņus. Gan skolā, gan cibā. Njā, un mani nenomierina tas, ka jaukais pasniedzējs reiz teica - sievietes smadzenes esot labāk piemērotas programmēšanai. Haha. Tad kāpēc es visās neskaidrībās jautāju palīdzību puikām? Un man jau liekas, ka risinājumu algoritmizācijas un programmēšanas dēļ man vajadzētu pamest studijas, jo tagad skaidri zinu, ka iegūt Nobela prēmiju man nav nekādu izredžu.