A thin grey line between black and white

Pirms izvākšanās aizgāju uz blakus esošo galeriju apskatīt interesantu Martas Madadaras Grantiņas izstādi "Terārijs". Darbi nedaudz atgādina gaismas pielietus ciļnus vai alas, katrā pusē pavisam cits attēls. Patīk tādas mierīgas noskaņu izstādes ar stāstu. Vislabāk skatīties, nedaudz noliecoties vai pietupjoties/apsēžoties, līdzīgi kā dabā, lūkojoties uz mazām radībām. Varētu tā sēdēt ilgi, ilgi, līdz atslēgtos no darba smagnējās atmosfēras. Vēl daudzi sīki papildu priekšmeti un mūzika uzbur krāšņu ainavu. Nedaudz žēl, ka izstāde beigsies jau parīt.

Pa ceļam uz pieturu atkal redzu, ka naudas kaķis guļ uz palodzes, bet nu jau uz ārējās. Zem logiem sniegpulkstenītes. Pavasaris nāk! Un arī autobusā pasažieres (studentes) teica, ka esot vieglāk mosties, pat ja gaidāma besīga diena. Un būtu tik forši, ja lekcijas notiktu ārā.

Beidz maksāt par svešu karu!
Create a good carma!
Kaķi saka ņau!