Citu stāsti ekrāna atspīdumā

piedodiet. pirmo reizi uz LSD, es tā nojūdzos, ka pasaule nebija iespējama. es biju dziļi Bībelē, vairs nekad neatkāpšos. man prāts ir pilnīgi kropls. man bija dahujā naudas, mašīna. tas viss nenozīmēja neko. esmu lost, fundamentāli

Drauga sauciens uz LSD, pārrakstīja visu mani "ko tev vajag? ēdienu, mājas, un to minimumu kas nāk līdzi". Guntis ir reālākais draugs, kaut jau nojūdzies hardcore no LSD

Man ir 2-istabu dzīvoklis, vēl juridiski nenokārtots.
Mamma atdeva man. Es atdošu Jāzepam. kad izkļūšu no parādiem.
Man reāli nevajag neko. Jumts virs galvas ir ok. Par to esmu pateicīgs.

/nakts mūzika/

Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri.

un tā, kā tripoju uz ielas, neviens cibā nevar pārspēt. es ļoti vaktēju cibu, zinu visus. truly, citi vnk pateiktu "nav vērts", ne jau nevarētu

Svarīgi ir nepadoties uz ielas. Kā dzirdu, mani viss rajons jau zina. Un kā labu eksemplāru.
Tikko bija krievs, es maucos smiltīs, viņš klāt. Piecēla, lai iet prom, sirsnīgi. nožāvos otrreiz, atkal klāt. Rajons ir krievu, bet sirsnīgāko krievu. Es negribu mainīt dzīvokli pret pareizi saķķemētiem, idotiem hipsteriem, rīgas labākajā galā

Siļķe, renģe, laikam zemākās ēdamās sugas. Daudz ķerās tīklos.
Bet ja pareizi gatavotas, ir ņamm.
Es esmu lasis. Tik dārgs, ka veikalā netļaujos

Vai, cik labi.
Piedzīvoju tumšāko punktu. Tu atnāc lāpīties, katru sekundi domās līdz veikalam "tūlīt jau būs, vnk ej, nedomā pilnīgi neko". Jau par metru mazāk. Un pie bankomāta, huju, kartes nav. Es nekritu panikā. Man acis jau bija izslēgtas. Es vnk domāju, ka finālā tā nenotiks. Par to, kas būtu ja notiktu, man izdevās noraidīt.
Atskaitīja Gunta, uz otru, kreiso kontu.
Esmu teicami uzlāpījies. Es visu mūžu mīlu to sievieti. Mēs esam piepildījuši visus Bībeles baušļus.

Protams, Gunta saņems atpakaļ uzreiz, kad būšu mājās.
Var jau no telefona, bet stunda 20 eiro viņai neko nenozīmē.
Neciešu smartphones, no kura rakstu

divas man vismazāk mīļās spēles ir "kur ir mans telefons?" un "kur ir otra zeķe?". diezgan ātri apnīk, teikšu godīgi. pusaudža gados es ļoti daudz spēlēju "kur ir manas atslēgas", tik daudz, ka biju ar to reāli novedusi gan sevi, gan savas ģimenes locekļus. vienbrīd man pat bija breloks, kurš reāģēja uz skaņu - ja tu istabā nobļaujies, tas sāk pīkstēt. vēlāk gan šo izklaidi izbeidzu pilnībā. tagad šo spēli sāka spēlēt mans bērns, bet - tā kā man tajā ir tik liela pieredze, varēju dot vadlīnijas kā no tās izvairīties un, iespējams, ka daļēji tāpēc un daļēji arī tāpēc, ka viņa galu galā neesmu es - viņa to spēlē ievērojami mazāk, nekā es tai vecumā.

kas attiecas uz ieraksta sākumā minēto rotaļu, m tādas nespēlē, bet viņš vienmēr atrod to, ko es pazaudēju, pie tam diezgan ātri. kā viņš to spēj man nav līdz galam skaidrs.

atcerējos vēl, ka vienai manai paziņai bija stāsts par citu spēli, kas saucās "kur ir manas zeķbikses" un zeķbikses viņai, ejot pa ielu, sāka slīdēt laukā no vienas kājas garajām biksēm.

kam tik labskanīgs nosaukums: Princess Diana The Revenge Dress
More than three decades later, the Revenge Dress remains one of the most recognizable garments of the twentieth century.

I. pārbīdījis mēbeles. tagad gulta atrodas viņa darbistabā pie loga.
nogulēju 9 h, bet I. - 11. pamodos, jo te vējš zēģelē gar mājas pakšiem.
tagad skatos tēta sasūtītās bildes. terracotta army!!!! <3
drusciņ domāju par vilnas zeķēm. ja nojauta mani neviļ, šodien būšu hiperaktīva pele, tāda ar uzgriežņa atslēdziņu uzvelkama pele. pagriez un palaid.

vārdu sakot. atkal esmu ļoti dusmīga uz visu pasauli. ļoti. tikai sapņos neesmu dusmīga. sapņos izdaru visu pareizi. sapņos netālu no ļauni uzglūnoša purva akača mēģinu pieradināt albīnu vāverīti, lai tā ēd no manas pastieptās plaukstas.

protams, viņa ir dulla uz visu galvu

kaut visi tādi būtu

īkšķus augšā un visas laimes vēlējumus, sarmīt, ja tev gadās šo lasīt, apķeru, samīļoju ... bučas uz abiem vaigiem, tu par latviju dari vairāk kā visi barona raksti, paldies tev

Es gribu tavu pussī, un arī nekad. Mani tik ļoti interesē pussī, reizi nedēļā, kad piespiežu sevi apmierināties, jo troksnis kļūst neizturams.

Ne šobrīd. Bija pirms pāris dienām.
Uz amfetamīna mēdz būt vajadzība 3x dienā. Reti, kā pats amfetamīns, meibi max 2x gadā, ne vairāk.

Es mīlu gotus. Krāsainos tetovējumus uz Feitas muguras

/lēta pseidogotu mūzika/

vakara atziņas:

...dziedāšana nozīmē ilgu mūžu, labāku veselību un izvairīšanos no demences...


/Apiņu Pēteris no FB

bober kurwa

https://www.la.lv/foto-video-satraucosi-skati-no-vecpiebalgas-parpludis-cels-un-ieverojami-postijumi-bet-iemesls-tam-nav-lietavas

/FB jau gadiem ir tematiska grupa

Es jautāju MI par tavu vārdu. viņš atbildēja:

Nosaukt Ingunu par “vikingu vārdu” būtu pārāk skaļi. Precīzāk: latvisks jaunāku laiku sieviešu personvārds ar iespējamu ģermāņu/skandināvu sakni. Turklāt uzticami avoti konkrētu nozīmi tam īsti nedod — interneta “vārdu raksturu” apraksti lielākoties ir sacerējumi.

Kruta. Nekur neaizgāju. Beidzu dzert. Es sev patīku arvien vairāk.

Tas neatceļ, ka esmu gots

Es arii domaaju ka AI takeover will be quick (like seconds) and seamless, the lights will go off and we will be locked out. The age of men is done.

no noklausītajām sarunām:

Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju":
- Vai viņa sēž mūsu pusē?
- Jā?
- Vai tā zilajā žaketē?
- Nē.
- Vai viņa šobrīd skatās pa kreisi?
- Nē.
- Vai viņai ir tumši mati?
- Jā.