Hypocritic critic

Bet ja pieņem, ka divreiz vienā upē neiekāpsi, tad ne tikai diena ir cita un unikāla, bet arī uzraksts, tā kā sanāk, ka katra diena savā veidā ir mīļākā diena vai vismaz īpaša un neatkārtojama.

Festivāla homo Novus veidotāji iesaka ar šādu attieksmi pieņemt katru dienu, bet tad nu jābūt dzimušam optimistam:)
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/22.08.2024-si-ir-mana-milaka-diena-festivala-homo-novus-programma-ka-raibs-kaleidoskops.a566037/

Ā, nu šeit ir skaidrojums par šo uzrakstu un izteicienu.

"Anna Marta-Burve: Festivāla kontekstā ievēroju kādu zīmīgu frāzi... Tad nu jautāšu tā: kam jūsu dzīvē jānotiek, lai jūs savā ikdienā teiktu: "Šī ir mana mīļākā diena!"

Santa Remere: Varu izstāstīt stāstu, kas tā ir par frāzi. Tas ir Kirila Ēča teikums, ko pagājušā gadā, kad viņš ar scenogrāfu kolektīvu "Grāfienes" brauca uz Prāgas kvadriennāli, katru dienu sev teica ceļā: "Šī ir mana mīļākā diena!" Tā ir frāze, ko saki sev kā apņemšanos dienas sākumā. Tu nevari paredzēt, kāda tā būs, bet nodomā: es esmu gatavs tagadnei, es esmu gatavs šodienai, esmu gatavs tam, kā būs, un es paļaujos uz sevi, saviem draugiem, savu kolektīvu, ka reaģēsim un būsim responsīvi, lai kāda arī nebūtu situācija. Man liekas, tāda ir arī šodienas realitāte: katru dienu mums pienāk jaunas ziņas, un kurš tām vairs var izsekot, kurš tam visam var sagatavoties? Bet tas, ko mēs varam spēcināt sevī, ir tas muskulis, ka šī ir mana mīļākā diena, un es to dzīvošu."

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/santa-remere-un-arturs-cukurs-par-homo-novus-demokratijas-nekad-.a195971/