Hypocritic critic

Var diskutēt, ja pietiek pacietības izturēt verbālu "uzbrukumu". (Iespējams, pēc uzbrukuma izklausās tikai manā prātā, jo neesmu radusi pie balss pacelšanas par neitrālām lietām). Gan jau tas viss spoguļo arī kādas manas neatrisinātās problēmas vai brieduma trūkumu, ja jau kolēģe reaģē tik asi par kaut kādiem priekšlikumiem. Ir kļuvis mierīgāk kopš palūdzu, lai uz mani nekliedz. Es arī mācos domas formulēt precīzāk. Pagaidām domāju tā, ka ugunīgāks cilvēks to neuztver tik saasināti, kā es, tāpēc man jāpaskaidro diezgan daudz, lai varētu labāk saprasties. Dialogs pamazām veidojas, bet prasa lielas pūles. Ja manī neklausās, bet runā savu, tad ir vieglāk atkāpties nekā pūlēties veidot dialogu, lai gan jūtu, ka pareizāk ir pēdējais.

Es tikai nesen saņēmos viņai pateikt, jo emocijās cilvēks bieži nedzird, ka paceļ balsi. Un tagad ir daudz labāk, ja šo to izrunā. Viņai iet diezgan smagi, ja savas vajadzības ignorē, katram var gadīties uzsprāgt par it kā sīkumiem, jo īpaši, ja neizguļas, sāp zobs vai smagākas lietas. U

Negribu te izklausīties pēc nabaga mazā susuriņa, kam visi dara pāri, no šitā mēģinu tikt vaļā un vairāk risināt lietas, runāt, kā jūtos, jo neviena no mums nav perfekts cilvēks:)