Sapņo, un tu nebūsi mazs

« previous entry | next entry »
Mar. 3rd, 2024 | 10:06 pm

Priecājos, ka nenobijos un aizgāju uz darba interviju. Tā guvu apstiprinājumu tam, ka vīzijas un sapņošana nav bezjēdzīgas. Protams, jādomā arī reālistiski, bet, kā teica vadītāja: "Bez sapņiem nevar!" Tas ir forši, ja vadītāja pajautā par tavām vīzijām un sapņiem saistībā ar darbu, lai gan arī sāpīgi, jo tik daudz ko esmu izmetusi miskastē kā nederīgu. Ja vien iespējams pēdējā laikā izvairos no konfrontācijas, jo maz spēka pārliecināt un strīdēties, kaut ko aizstāvēt. Protams, ārējais uzmundrinājums un atbalsts nav nepieciešams, ja esi pašpietiekama. Vēl tik daudz ko mācīties!


Daudz ko var mācīties no maziem bērniem. Nesen kāds puika (pirmsskolas vecuma) uzzīmēja nākotnes vivi autobusus. "Mums vajag ne tikai vivi vilcienus, bet arī autobusus!" Tajā brīdī, šķiet, nedaudz sapratu, ko bērna pasaulē tāds vārds nozīmē.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {5}

Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Mar. 4th, 2024 - 01:16 pm
Link

Vasarā neuzrakstīju pārdomas par to, kā šie konflikti daļēji spoguļo manu agrāko "es", un, ko tie iemācījuši. Agrāk biju diezgan nepacietīga, bieži pārtraucu cilvēkus pusvārdā un pa īstam nemācēju klausīties. Agrāk arī apzinājos, cik tas nejauki, bet laikam, ja neizjūt uz savas ādas... Iespējams, ka tagad esmu iemācījusies vairāk klausīties un mazāk runāt. Tā ceru. Esmu pat pielikusi smieklīgu uzrakstu pie darba datora: "Listen and you will understand." Taču no kliegšanas man joprojām bail, sajūta, it kā būtu aplieta ar verdošu ūdeni.

Reply | Parent