Novembris 2024   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Sapņo, un tu nebūsi mazs

Posted on 2024.03.03 at 22:06
Priecājos, ka nenobijos un aizgāju uz darba interviju. Tā guvu apstiprinājumu tam, ka vīzijas un sapņošana nav bezjēdzīgas. Protams, jādomā arī reālistiski, bet, kā teica vadītāja: "Bez sapņiem nevar!" Tas ir forši, ja vadītāja pajautā par tavām vīzijām un sapņiem saistībā ar darbu, lai gan arī sāpīgi, jo tik daudz ko esmu izmetusi miskastē kā nederīgu. Ja vien iespējams pēdējā laikā izvairos no konfrontācijas, jo maz spēka pārliecināt un strīdēties, kaut ko aizstāvēt. Protams, ārējais uzmundrinājums un atbalsts nav nepieciešams, ja esi pašpietiekama. Vēl tik daudz ko mācīties!


Daudz ko var mācīties no maziem bērniem. Nesen kāds puika (pirmsskolas vecuma) uzzīmēja nākotnes vivi autobusus. "Mums vajag ne tikai vivi vilcienus, bet arī autobusus!" Tajā brīdī, šķiet, nedaudz sapratu, ko bērna pasaulē tāds vārds nozīmē.
5 raksta  ir doma
ierakstīt burnīcā   Tell A Friend

Comments:

[info]brittany at 2024-03-04 12:08 (Saite)
Piekrītu par konfrontācijām, es arī izvairos, bet konfrontācijas man liekas ir agresīvas un bērnišķīgas, jo “taisnība” izrādās skaļākajiem un agresīvākajiem. Kāpēc nevar diskutēt?
(Atbildēt) (Diskusija)
Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2024-03-04 13:04 (Saite)
Var diskutēt, ja pietiek pacietības izturēt verbālu "uzbrukumu". (Iespējams, pēc uzbrukuma izklausās tikai manā prātā, jo neesmu radusi pie balss pacelšanas par neitrālām lietām). Gan jau tas viss spoguļo arī kādas manas neatrisinātās problēmas vai brieduma trūkumu, ja jau kolēģe reaģē tik asi par kaut kādiem priekšlikumiem. Ir kļuvis mierīgāk kopš palūdzu, lai uz mani nekliedz. Es arī mācos domas formulēt precīzāk. Pagaidām domāju tā, ka ugunīgāks cilvēks to neuztver tik saasināti, kā es, tāpēc man jāpaskaidro diezgan daudz, lai varētu labāk saprasties. Dialogs pamazām veidojas, bet prasa lielas pūles. Ja manī neklausās, bet runā savu, tad ir vieglāk atkāpties nekā pūlēties veidot dialogu, lai gan jūtu, ka pareizāk ir pēdējais.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2024-03-04 13:16 (Saite)
Vasarā neuzrakstīju pārdomas par to, kā šie konflikti daļēji spoguļo manu agrāko "es", un, ko tie iemācījuši. Agrāk biju diezgan nepacietīga, bieži pārtraucu cilvēkus pusvārdā un pa īstam nemācēju klausīties. Agrāk arī apzinājos, cik tas nejauki, bet laikam, ja neizjūt uz savas ādas... Iespējams, ka tagad esmu iemācījusies vairāk klausīties un mazāk runāt. Tā ceru. Esmu pat pielikusi smieklīgu uzrakstu pie darba datora: "Listen and you will understand." Taču no kliegšanas man joprojām bail, sajūta, it kā būtu aplieta ar verdošu ūdeni.
(Atbildēt) (Iepriekšējais)
[info]brittany at 2024-03-04 13:38 (Saite)
Balss pacelšana nav diskusija, jo nav jābūt skaļam, lau tevi dzirdētu. Visu var pateikt normāli. Ja kolēğe reağē asi uz priekšlikumiem un viņa tiek lūgta nepacelt balsi, viņai ir jāmeklē palīdzība.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)
Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2024-03-04 21:11 (Saite)
Es tikai nesen saņēmos viņai pateikt, jo emocijās cilvēks bieži nedzird, ka paceļ balsi. Un tagad ir daudz labāk, ja šo to izrunā. Viņai iet diezgan smagi, ja savas vajadzības ignorē, katram var gadīties uzsprāgt par it kā sīkumiem, jo īpaši, ja neizguļas, sāp zobs vai smagākas lietas. U

Negribu te izklausīties pēc nabaga mazā susuriņa, kam visi dara pāri, no šitā mēģinu tikt vaļā un vairāk risināt lietas, runāt, kā jūtos, jo neviena no mums nav perfekts cilvēks:)
(Atbildēt) (Iepriekšējais)
Previous Entry  Next Entry