Hypocritic critic

Cilvēki mācās caur ciešanām, tātad dažiem patīk mācīties nevis gaidot, kad dzīve liks ciest, bet viņi liek ciest sev paši.

Arī tas, ka, ja Tu pats sevi per un pats sevi lutini, tad esi Karma un Dievs sev.

Tas ir solipsisms augstākajā pakāpē - būt ar sevi attiecībās, būt sev Dievam, būt sev vagaram un kalpam, būt sev mīļākā un sieva vienlaicīgi.

bet man tā bija/ir jautri :)

Ja godīgi es šobrīd sevi krāpju ar Tevi :D

Man pilnīgi nav skaidrs, kā Tu tiki pie tāda secinājuma, nopietni. Kādi siloģismi, kādi slēdzieni? :(

Pēc normālas psihiatrijas kārtulas - cilvēkam multiple-personality disorder ir atsauce uz traumatisku pieredzi.

Ja es neesmu derīgs kā vīrietis, un arī kā sieviete ne, tad šobrīd, esot starpstāvoklī, varu justies derīga kā Freak, ko grib intervēt Delfi, grib satikt visādi freaku apbrīnotāji utt. (šis galīgi ne par mums, bet par to, kā jūtos šobrīd)

Bet par mums - "it is not about money, about love, it's about the trust". Protams, vieglāk ir sadzīvot ar savām trim personībām, tās ir kaur cik paredzamas. Cilvēkiem ir brīvā griba ar mani izrīkoties, kā viņi vēlas. Es Tev uzticos, bet tas nav nācis viegli.

Es ceru, ka jā. Mums varbūt par šo būs vērtīgi parunāt dzīvē. Akurāt tagad ir tā, ka nav nekādu aizvainojumu, bet šo to, kā es jūtos, laikam jā, to es gribēšu paskaidrot sīkāk.