mani uzlādē pamestība, nakts un ielas

« previous entry | next entry »
Nov. 23rd, 2016 | 03:53 am

Trīs stundas staigāju pa tumšajām ielām, metu visādus lokus. Ja reiz esi izgājis no mājām, atgriezties nemaz negribas. Tikai iet, iet, iet, ilgi iet.

Varēju kārtējo reizi arī nekur neaiziet, jo savas izklaidības dēļ uz ielas pazaudēju maku. Taču vēlāk brīnumainā kārtā to atradu. Visādi sīki šķēršļi. Šaha figūriņas arī ir kruts brīnums, bet man liekas, ka neko vairs neatceros. Tāds gaišs sapnis. Jūtos kā no ceļojuma atgriezies tūrists.

Pastkastītē atradu sūtījumu no Rulas. Tur bija bilde no bēgļu nometnes Zatari tuksnesī Jordānijā. Un uzraksts ar melnu flomīti – See... love is everywhere. Do you hear me? miss you.


Kuram vispār ir bijusi saulaina bērnība?

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {3}

(no subject)

from: anonymous
date: Nov. 23rd, 2016 - 12:39 pm
Link

Biji pie psihoterapeita?

Reply | Thread


Džedaju bruņiniece

(no subject)

from: [info]kochka
date: Nov. 23rd, 2016 - 03:54 pm
Link

nē.

Reply | Parent


باب

(no subject)

from: [info]dooora
date: Nov. 25th, 2016 - 08:57 am
Link

man bija.

ja neskaita divus momentus:
• kā tēvs mani mācīja peldēt (iemeta ūdenī un pats izkāpa krastā)
• kā tēvs mani mācīja šahu spēlēt (ķipa, mācīja gājienus, bet beigās izdrāza tai pirmajā partijā, pēc kam es aizslaucīju visas atlikušās figūras uz grīdas un dēlim vairs gadiem ilgi nepieskāros)

:D

Reply