mani uzlādē pamestība, nakts un ielas
Nov. 23rd, 2016 | 03:53 am
From:: kochka
Trīs stundas staigāju pa tumšajām ielām, metu visādus lokus. Ja reiz esi izgājis no mājām, atgriezties nemaz negribas. Tikai iet, iet, iet, ilgi iet.
Varēju kārtējo reizi arī nekur neaiziet, jo savas izklaidības dēļ uz ielas pazaudēju maku. Taču vēlāk brīnumainā kārtā to atradu. Visādi sīki šķēršļi. Šaha figūriņas arī ir kruts brīnums, bet man liekas, ka neko vairs neatceros. Tāds gaišs sapnis. Jūtos kā no ceļojuma atgriezies tūrists.
Pastkastītē atradu sūtījumu no Rulas. Tur bija bilde no bēgļu nometnes Zatari tuksnesī Jordānijā. Un uzraksts ar melnu flomīti – See... love is everywhere. Do you hear me? miss you.
Kuram vispār ir bijusi saulaina bērnība?
Varēju kārtējo reizi arī nekur neaiziet, jo savas izklaidības dēļ uz ielas pazaudēju maku. Taču vēlāk brīnumainā kārtā to atradu. Visādi sīki šķēršļi. Šaha figūriņas arī ir kruts brīnums, bet man liekas, ka neko vairs neatceros. Tāds gaišs sapnis. Jūtos kā no ceļojuma atgriezies tūrists.
Pastkastītē atradu sūtījumu no Rulas. Tur bija bilde no bēgļu nometnes Zatari tuksnesī Jordānijā. Un uzraksts ar melnu flomīti – See... love is everywhere. Do you hear me? miss you.
Kuram vispār ir bijusi saulaina bērnība?