Hypocritic critic

Klausīties skolas laiku mūziku ir gandrīz tas pats, kas pārlasīt vecas dienasgrāmatas (kuru man nav). Piemēram, kādreiz tik daudz reižu klausītā Guano Apes dziesma Lords Of The Boards man atgādina laiku, kad es speciāli cēlos agri, lai pirms skolas varētu patrenēties ar dēli un neviens neredzētu, cik smieklīgi es piezemējos. Lai gan toreiz izlikos, ka šāda fakta nemaz nav un citu domas neuztrauc. Un tad vēl iedomājos par dziesmu 99 problems. Kā toreiz man tā nelikās aizvainojoša? (meiteņu problēmas ir sūds). Varbūt tolaik man likās, ka neesmu meitene un attiecos nievājoši pret savu dzimumu? Konstruēju sevi no jauna, neglaimojot sev. Lai gan atmiņām uzticēties īsti nevar. Līdz ar es atkal nodarbojos ar prokastināciju darba laikā.