Hypocritic critic

ilgi nogulēju. Pēcpusdienā dzēru karstu šokolādi un skatījos lietu, debesis mainījās ik mirkli, fočēju ar telefonu, jo māsa pievākusi fotoaparātu. Brālis šodien aizbrauca uz ārzemēm, bet es nebraucu uz lidostu līdzi, jo aizgulējos. Tilzli un nožēlojami!!!

Jūtu rudeni. Taču vairs nespēju neko ilgstoši vērot. Iekšā nemiers plosās.

Jarda dzer. Jau nedēļu. Visi dzer. Kaut kā bēdīgi.

Tagad sēžu pie apkrauta galda un mēģinu rakstīt vēstuli. Prātā tikai banālas frāzes. Kas man iedos pa galvu? Un jāiemācās izkārtot vārdus. Lai tie labi skanētu un doma būtu precīza. Jāpriecājas par rudeni nevis jāraud!! Un jāmetas viskur iekšā. īstais brīdis. Jo rudens ir mans mīļākais laiks!

Un rīt? Jā, uz skolu atkal, he. Nedz kā būs?