agrāk es neskatījos filmas, un visam bija laiks. tagad skatos tikai filmas, un pat tad, kad neskatos, neko nedaru. labi vēl, ka paminos uz statiskā vellapēda.
mana teorija - uz vecumu laiks saraujas un top īsāks. sekundes īsākas un attiecīgi viss pārējais arī. nu, un tad nāves stundiņā tas sarāvies tik īss, ka beidzas.
es domāju, ka tas ir attieksmes jautājums: varbūt uz vecumu apaudz ar visādiem krāmiem un pienākumiem : tur vīrs, bērni, dzīvoklis, kaķis un darbs un mācības, ka liekas, ka laika nav.
bet vispār ir ahujenna daudz.
paņem mazliet nost no miega, mazliet nost no interneta un garām pusdienām. un tadā!
man labāk patīk teorija, ka laiks saraujas :))
bet, protams, tā jau ir, ka - preferences, preferences..
ar miegu ir baigi traki - es riktīgi jūtu, ka vēl pirms pāris gadiem pietika ar daudz mazāk. un pēc nomodā pavadītas nakts tagad vajag 2 - 3 dienas, t.i., naktis normāla miega, lai "atgulētos". agrāk pietika ar vienu. nez, kas būs tālāk.