Man šajā sakarā ir īpatnēja pieredze - diezgan daudz dok.filmas sakarā pēdējā gada laikā nācies lasīt jau atšifrētas sevis veiktas intervijas. Tur mani pārsteidz mans izteiksmes veids - diezgan bieži vispār atšifrējumā nav saprotams, ko es īsti jautāju, piem., "Un tad tu.. nu tur.. tāda sajūta, ka tur ne tā, ja, vai arī tomēr...?", bet atbildē tomēr parādās kaut kāds saturs, kas liek noprast, ka jautājums ir pilnībā saprasts un uztverts. No tā savukārt domāju, cik daudz tātad jēgu mūsu sarunās pārnes mīmika, intonācija u.c. elementi, kas nav tiešs verbāls formulējums.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}