ļoti lielā mērā izkropļoti priekšstati par to, kā iekšēji jāfunkcionē mākslas videi, izteikti antiintelektuāla mākslas pozicionēšana publiskajā telpā (varbūt izņemot 90.g.sākumu, kad viņa darīja arī profesionāli foršas lietas) un arī "iekšējā apritē" kā normu nostiprinot "galma mākslinieku" tipa attieksmi, kurā nosakošais ir autoritātes, nevis atvērta un demokrātiska diskusija par mākslas procesiem, vērtībām etc.
nu tur izstādītes no sērijas "sveika galva", lieldienu zaķīšu pieminekļi, publiskā retorika, kas slēpti un arī neslēpti nicina runāt par mākslas procesiem intelektuālās kategorijās, viņas pašas balstīšanās 2-3 "neapstrīdamās" autoritātēs utt.