darba sakarā es parasti saku, ka man patīk rakstīt, lai pēc tam varu paskrollēt atpakaļ un atgādināt sev to, ko iespējams esmu piemirsusi, sajaukusi vai tml.
rakstītas lietas pēc tam ļoti labi der, lai uzrādītu apsūdzību citiem :D
grūtāk ir, kad lietas nonāk fāzē, kur reaģēt nepieciešams raiti un parasti par niekiem, tāpēc it kā sazvanīties ir vieglāk. Taču arī te man labāk patīk norunāt lietas un tad lūkot pie tām pieturēties un "negaidītu pagriezienu" gadījumā pašam tās arī risināt, nezvanoties citiem par katras jaunas detaļas saskaņošanu. Dažreiz šķiet, ka iespēja zvanīt un visu ātri noskaidrot ir atņēmusi ļaudīm spēju patstāvīgi izdarīt lēmumus un risināt lietas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}