vai tas fantastiskais negaiss jūs arī vakarā noķēra? vai arī es vienkārši tajā veiksmīgi ieskrēju uz viļņas-kauņas šosejas?
nē, piedzīvojām tikai fantastiskas pirmnegaisa debesis :)
zibeņoja brīnumskaisti, sen nebija sanācis tādā stihijā nokļūt. īsi pirms sastapšanās ar pašu negaisu stāvējām pie traķu pils, kur bija absolūts miers, ūdens kā spogulis, bet visa pamale ugunīs. :)
izrādās, ja būtu palikusi viļņā, to nemaz nepiedzīvotu.
Man arī tā bija - es attiecību iespaidā pārvērtos par citu personu, kurai bija grūti komunicēt ar citiem un šķita, ka nevienu citu nevajag, un saliku visas olas to attiecību groziņā. Nesaku, ka tas ir tavs variants, bet ja ir - beware, it's a trap. Always remember who you are.
nē, man tieši gribas un vajag citus, bet sanāk mazkvalitatīvi
nē, nevis mazkvalitatīvi, bet traucē, ka ar citiem nav iespējams komunicēt no pusvārda
Jā, jo iestrādājas visas tās attiecību komunikācijas prakses, inside joki un tā tālāk, tad esot ar citiem šķiet kā kontaktēties ar citplanētiešiem un šķiet ka jāslēpj sava īstā būtība, kas izpausties brīvi var tikai attiecībās. Bet tās visas ir mirāžas, vairāk komunicējot ar tiem citiem un apzinoties sevi kā autonomu būtni, man tas mainījās.
nu, manā gadījumā īpašā saprašanās nav mirāža :) un komunikācijas ar citiem nav maz, tieši otrādāk
mani tas izbrīna.
bet mūsdienās jau vispār komunicēt kļūst tikai grūtak - visādi torlerances, politiski sociāli ideoloģiski fobiski un hvz kādi vēl paramteri jāievēro, tad beigās, droši pateikt vari tikai tīru neko..
izbrīna kas - A. un "viegli" vienā teikumā? :D
Draugus es tomēr cenšos "atlasīt" visādus politnekorektus, varbūt arī tāpēc ar "citiem" komunicēt grūtāk
nuja, to jau es ar saku. un jā, izbrīna gan tā kombinācija.
tas ir brīnumjauki, kad ir tā - vajag izbaudīt (: protams, protams, nezaudējot saskari ar citiem. bet šaubos, ka tas tā pavisam ir iespējams. neiespringstiet tik daudz, jaunkundz, izdzīvojiet!