Ai, tas tak normāli.
Manas tā laika dienasgrāmatas izklausās pēc kaut kādas gaudojošas loses, kurai pa tēmu un ne pa tēmu patīk citēt Dostojevski. Vai Tolkinu.
mana tāda paša vecuma sarunu biederene izklausās krietni nosvērtāk un sakarīgāk, veicas dažiem ar agrīnu saprātu...
Tikai visas sarunas būtu par to, cik esmu resna, so...
Awww, <3. Bet, redzi, man jau sāk pāriet. :)