| Aug. 11th, 2016 @ 01:08 am (no subject) |
|---|
Šovakar prokrastinējot pārlasu vecas (17-21 gadu vecumā rakstītas) sarakstes ar L. un nespēju vien beigt brīnīties. Pirmkārt par to, cik nelīdzsvarota un dumja biju, mūždien izklausos pēc vaļīgas, sadzērušās govs, arī tad, kad rakstu skaidrā un par nopietnām lietām. Visādas kroplīgas gramatiskās formas un infantili frivols saturs, neatkarīgi no tēmas. Nepatīkami. Līdz šim sevi no tā posma atceros kā vienmēr sapņos iegrimušu un noskumušu meiteni. Nekā no tā, ne drusciņ.
Otrs - man ir bijusi kaut kāda īpatnēja spēja paralēli ieķerties kādos 3 džekos vienlaicīgi, visos vienlīdz dedzīgi un aizrautīgi. Pāris stundu ieilgušā sarakstē mēdz būt mani pārstāsti par vakardienas bučošanos ar X, tad gavilējoša sajūsma par to, ka tikko atrakstījis Y, un tad gaušanās par to, ka gribas nomirt, jo Z ir salaidis ar manu draudzeni. Pa kuru laiku vispār..? Ļoti nevaldzinošs kopiespaids. Ceru, ka tagad ar mani viss ir mazliet labāk un līdzsvarotāk. Bet varbūt tā atkal tikai šķietamība. Šis vispār nav diez ko nopietns ieraksts. |
