Dec. 26th, 2015 @ 01:43 am (no subject)
Ar gadiem lielākā daļa sajūtu zaudē savu vienreizīgumu, bet to īpašu Rēzeknes drūmumu joprojām nevienā citā pasaules malā neesmu izjutusi.
Šodienas vējš pamatīgi dzenāja kraukļus starp kailajiem koku zariem un es atcerējos, kā tepat blakus mājā bērnībā ar tēti bieži kopā lasījām Edgara Alana Po Kraukli. Vispār šī pilsēta ir no tām psihoģeogrāfiskajām mīklām, ko es līdz galam nevēlos atminēt. Kā Tvinpīka bez nobeiguma.
ieliet
ieraksts

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]lord
Date: December 27th, 2015 - 01:07 pm
(ieraksts)
ir, ir kaut kas tāds..
(ieliet vēl)