Dec. 26th, 2015 @ 01:43 am (no subject)
Ar gadiem lielākā daļa sajūtu zaudē savu vienreizīgumu, bet to īpašu Rēzeknes drūmumu joprojām nevienā citā pasaules malā neesmu izjutusi.
Šodienas vējš pamatīgi dzenāja kraukļus starp kailajiem koku zariem un es atcerējos, kā tepat blakus mājā bērnībā ar tēti bieži kopā lasījām Edgara Alana Po Kraukli. Vispār šī pilsēta ir no tām psihoģeogrāfiskajām mīklām, ko es līdz galam nevēlos atminēt. Kā Tvinpīka bez nobeiguma.
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.