man jau šķiet, ka tas nav ne tik daudz par "padarīšanu stiprāku", cik "riktīgi vakcinēt pret to mirkli pēc mēneša, gada, diviem, vai desmit, kad liksies, ka varbūt tomēr tās bija lieliskas attiecības un varētu pamēģināt vēlreiz". un attiecīgi tas šausmīgais ir proporcionāls labajam.
protams, tas absolūti nemierina :( dzīve ir diezgan idiotiski iekārtota šajā ziņā.
man šobrīd ir sajūta, ka tieku nevis vakcinēta, bet alerģizēta pret jebkāda veida emocionālo tuvību, varbūt tiešām tas jāpieņem kā "liktenis" un neizbēgamība