Par laimi ir arī daudz jauko gadījumu.
Piemērs. Centrs. Burzma. Pa trotuāru mundrā riksītī jož jaunietis, kurš acīmredzami pamatīgi steidzas. Ne brīdi nepalēninot soli viņš pagūst pamanīt nokritušu puķi uz ietves, pacelt to, uzdāvināt man un pasmaidīt. Es nezinu, kā viņš nenokrītot to visu pamanījās izdarīt skrienot, bet redz ka daži var būt pieklājīgi pat steigā. Nezinu, kur tai tavai dāmītei bij tā jāskrien, ka nevar pagriezt atpakaļ galvu un kaut vai nočukstēt to "atvainojiet".
Bet dažas tās transportu tantiņas ir tīšām nepieklājīgas, lai parādītu, cik viņas aizņemtas/nogurušas/sāpošas utt.
Šausmas, mēs ar tevi laikam esam ļoti īgnas, ja par šito visu satraucamies.