| Apr. 6th, 2013 @ 03:45 pm (no subject) |
|---|
| vēl neesmu pieradusi pie Latvijas neaustrumnieciskās neviesmīlības, šodien, lūk, 3 gadījumi. Pirmais, tantīte, kāpjot no autobusa, ertības un drošības labad atspiežas man pret ceļgalu. Es jau neko, saprotu, ka nav nekāda gramstīšanās, bet kaut vai caur pieri norūkts lūdzu vai paldies, vai atvainojiet, par ļaunu nebūtu nācis. Nākamajā autobusā kas līdzīgs, tantīte spraucoties gar mani nobubina vien to, ka šai vajag ārā, lai gan man viņas izlaišanas operācija prasīja savu miljons pekeļu drudžainu savakšanu, pacelšanu, iestumdīšanu dziļāk. Bet kronis visam stokmanā, kad smalka dāmīte pie smalkas letes uzkāpj man uz kājas un neatskatoties bliež tālāk savos smalkajos pirkumus, tad gan es neizturēju un nīgri novilku, vai nevarot man lūdzu tomēr nemīdīt kājas, šī nikni pagriežas, uzmet man savu smalko smaržu saarogantēto skatienu un nošņāc "Kurš jums te uz kājām kāpj!!!" un aiziet tālāk uzvarētājas pozā. Laikam nedabūjusi tās svētku dziesmu koncerta biļetes. |
