ak, ja vien Tu zinātu, ar kādu vainas sajūtu manējie uztver jebkāda veida aizrādījumu :)
Ak, ja vien Tu nedomātu, ka Tu un/vai Tava ģimene ir Unikāli un Otra Neviena Tāda Šai Pasaulē Nav!;DDDD
es jau citās neesmu dzīvojusi, neko nezinu!
Un ar cilvēkiem arī neesi runājusies?;) Ak, pardon, acīmredzot, runāt par ģimenēm un analizēt attiecības, domājot kā tās varētu uzlabot, ir vecākiem cilvēkiem raksturīgi;>
nu protams, šad tad arī pasaku, bet uz tālāko nav "likuši aiz auss" :) un ne vienmēr arī iespēja smuki aizrādīt, piemēram, šodien krustmāte pa telefonu stāsta par to, ka ome vairs nevarot parunāt, kādas viņai strutas pa kurām vietām nāk laukā utt. Tā arī nesapratu, kurā brīdī jāiekrekšķinās
Laikam cits pasacīšanas formāts jāmeklē;D
bet diagnozei piekrītu, es gandrīz vienmēr izvēlos papsihošanu kā vieglāko problēmu "risināšanas" ceļu
Jā, nu diemžēl tā nav risināšana, bet "izklaide";D
aha, protams, protams, jautrība sit augstu vilni
Protams. Risināšana ir tad, kad ir rezultāts, pārējais ir izklaide dvēselei (kurai pamatā ir vienalga laime vai ciešanas, ka tikai emocijas un jūtas pa gaisu;))!