mēdza būt citādi, vai ne. piemēram, zvanot nakts visū profesoram ar jautājumu par nesvarīgu gadaskaitli :)
no šādiem gadījumiem mācās, Simi :D
ai nu nu beidz taču vienreiz cienīt, beigās var izrādīties, ka vispār vairs nav par ko cienīt, pat par tiem rakstu darbiem (reālo darbu ēnā). nē, nu arī necienīt nevajag, bet arī cienīt nē. visi vienādi.
visi vienādi, bet dažiem intuitīvi gribas patikt, nevis nepatikt. ar manām runas spējām tas nav iespējams
bērziņam, man liekas, labāk nepatikt, ja esi jauna meitene :))
:D gaidīšu tenku par Bērziņu!
nu Bērziņam jau vispār tāda amziera daba, tā ka nav tev ko bīties!
man gan patīk telefonēt, īpaši pagirās, kad nav pa rokai ar ko parunāt, tad telefonā var nokarāties no paģirām līdz vakaram.
tā arī bija, pārķiķinājos :)
no cienījamās sarunas sanāca jautra koķetērija? :)
nujā, apmēram, pēc nedēļas vēl jābrauc ciemoties, khhh
par ko ne? :D ai nu bez konteksta un pretencjozi, nav ko :)
telefons vispār ir viens elles izgudrojums. nesaprotu cilvēkus,kas izvēlas zvanīt,ja var uzrakstīt e-pastu.
runājot nevar redzēt, ka es nemāku trāpīt pa buritem un nezinu, kur jaliek komati, turklāt pateikto nevar pārlasīt un stundu grimt šaubās vai ir labi, ir reakcija no otra cilveka, kas var daudz pateikt priekšā par noskņojumiem un nolūkiem, un atbilde ir uzreiz nevis kaut kad, kad pūcei ēpasts ziedēs. lūk.