Cabaret Voltaire seit 1916

ļoti piekrītu, pie tam, bēdīgā kārtā pie sevis esmu novērojusi, ka māka izteikties katastrofāli zūd, lielāko daļu sarunu izveicot rakstveidā :( tas man ir viens no panikas iemesliem.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nu, man šķiet, ka man arī visu dienu vervelēšana nenāk par labu. forši vismaz, ka ģimenei ir laba humora izjūta un viņi neņem ļaunā, ja "žip žip uzvelciet pidžamu un apēdiet vakariņas" pārvēršas par "žop žop apēd pidžamu!"

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

skaidrs, ka samērība ir visās lietās vajadzīga :)
man tomēr vairāk pāri nodara tas, ka nav ar ko sarunāties, un tad, kad nonāku sabiedrībā, tad šļupstu, stostos un nevaru salikt trīs vārdus loģiskā secība. un šaustu sevi par to, lai gan nav par ko, jo tas jau nav nekas pārsteidzošs, ka no ilgas nerunāšanas tā notiek.

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

neesmu gan pamanījusi!

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

lol, kad tad mēs pēdējoreiz satikāmies? pirms pusotra gada? un cik runājām toreiz?

(ieliet vēl)(Parent) (Thread)

nu, ok, vismaz agrāk nebija raksturīgi, nesapratu, ka Tu runā tikai par pēdējo laiku

(ieliet vēl)(Parent)