Cik precīzi aprakstītas manas sajūtas. Un ļoti atgādina laiku pirms pāris gadiem, kad dzeršana notika tikai kāpās vai kaut kādās sētās, par kurām nekad nevarēja būt drošs, ka tur neuzradīsies menti. Nostaļģija. Bet vairs kaut ko tik nervus kutinošu izturēt nespēju. Jādzer mājās. :D
nu, tas taču diez gan tuvu Liepājai un tur drīkst publiskās vietā(par drīkst neesmu pārlieicnāta, bet gan jau)
jā, tā ir, braļukiem mazliet vairāk brīvības un laimes dots.
ak, bet tās atmiņas!
mēs ar drušku reiz noslēpāmies vienā mazā vecrīgas ieliņā aiz miskastēm, kas pie autostāvvietas. mēs visu redzam, mūs, cerams, nē, - perfekta vieta. un tagad, ja kāda no mums pasaka: "atceries, toreiz, pie miskastēm?"
nu, kā var aizmirst? :)
õ, es savukārt zinu brīnišķīgu pļaviņu Vecrīgā, kur ne mūs kāds var redzēt, ne mēs kādu.
ai, man vispār no šīm sarunām traki sagribējās iedzert, nolādēts!!!:)
i hear ya'!
un ja tā padomā, es vakar vēl atkopos no vīkenda :))
velns, un man nemaz nebija vīkenda!
ā, nu, bija šo (to, kas tikko bija) sestdien. droši vien, būs vēl :)
izklausījās pēc brutāla uzaicinājuma :) bet vispār man tie franči ne visai
Tu jau esi tā, kurai ir mans numurs!
bet vispār par šo vīkendu vienkārši nav vēl zināmi plāni.
franči ir franči :)