pardon mai frenč, bet nepamet sajūta, ka mani te kāds āzē
Neāzē. :( Tā jau es domāju. :( Anonīmi paust kkādu simpātiju ir tik fui un pē, un tik bīstami. Es to apzinos un no tā baidījos, ieejot ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā. Žēl. - OK. Še, lūdzu, saņem tīru simpātiju, bez pakaļdomām, bez āzēšanas (tā, atļaušos piezīmēt, ir manai dabai sveša). Lai tev jauks vakars. Lai tev nekad negribas sevi vainot, mocīt utt izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Ko lai tev vēl pasaku, lai nomazgātu baltu to, kas nav bijis melns? Nu iesmeldzās man sirds pret taviem tekstiem ,iesmeldzās.
pieņemsim, ka tie ir mani kompleksi, no kuriem izriet šī nespēja ticēt atklātiem komplimentiem un pēkšņai, nekritiskai sajūsmai. Un vispār anonimitātes priekšā dominē bezpalīdzības sajūta, nevis bīstamība.
bet paldies, paldies, tas priecē :)
tak, redz... kļūt par cibiņu man traucē slinkums un galvenokārt tas, ka nezīmējos nekur, nekādos draugos. Tavi teksti - no daudziem - uzrunāja, kaut gan palasu i šo, i to, redzu, kurš ir kāds, redzu arī tos (tās), kurām, izpīkstot sīkāko - bet, atzīsim, labi formulēto - domu par savu kurpīti, kaķīti, salātiņu, tūdaļ atsaucas koris ar tekstu tipa "ō, lielais Batuallo, kā mēs tevi mīlam un cik tu atkal ģeniāli uzrakstīji", un citus/citas, kas cer, ka reiz to izpelnīsies. Nekas īpašs, tikai mazs apdzīvots kosmosiņš. Kad man apnīk kaldināt tekstus pie PC, ieskatos cibā. Ir, ir bijuši gadījumi, kad gribas iesaistīties sarunā, bet, redz, šovakar, varbūt pabeigta darba un rasslabōna iespaidā, tiešām kādam uzrakstīju. - Tā. Vēlreiz. Es pēc profesijas labi jūtu tekstus. Sen zinu, ka katrs esam viens. Mans kompliments tev ir 1) godīgs, 2) pat nav kompliments, ir tikai, ēhm, pateicība, vai kā lai saka, tam, kurš raksta to, ko varētu rakstīt es, ja rakstītu citādi. :) Sorry par jucekli. Un gandrīz galvenais: negrasos uzmākties, rakstīt garas, izjustas vēstules, atņemt laiku, aizņemties naudu, vaktēt pie durvīm, diņģēt laukā identitātes noslēpumus, aicināt uz "kādu kafiju", nē, no Dieva puses, es eju atpakaļ savā denā un tur arī palieku. Paldies, ka neesi aizcirtusi durvis klaidoņiem bez cibas pieraksta. Gadījies tāds vakars.
nu pēc šī man pilnīgi uzpīpēt jādodas :)
Tev arī jauku vakaru!
Tu vari būt lepna, ka ZEM ATSLĒGAS vēl ir tipa ar dārglietām izdaiļoti skeleti. :) Līdz kriptām diemžēl nav bijis gadījuma aizdomāties. :) Hei, es nezobojos vai kkā tā, nudien ne. (Ja nu atkal kāda nedoma tev piezagusies.)Jā. Iet uzpīpēt ir aptuveni tas pats, kas draugs. Un, kad dapīpēts, kļūst skaidres, ka patiesībā reālu draugu nemaz nevajadzēja apgrūtināt (kāds atvieglojums visiem, there's lung cancer for you). Tāpēc es bez kurnēšanas esmu ar mieru maksāt par cigaretēm vēl vairāk nekā tagad. :) Nu jā. Tad lai tavi sapņi ir adekvāti šitai lakstīgalai, nesakarīgai un tomēr bezgala daiļai, kas man te ārā aiz terases mēdz pogot kā maņaks. (Savas nenormāli mīkstinātās sirds iespaidā pat atvēru terases durvis, lai nesamelotos, bet tur tikai aizkauca kkāda policijas mašīna, ak nerimstošā rosme šajā pilsētā, vai varbūt naktīs ar tādām mašīnām braukā visi, kas zina.)Take care.
Piedodiet un atvainojiet, lūdzu, ka iejaucos, bet nevaru atturēties paust savu viedokli par šī svešā komentētāja personību. Ja vien mans veselais saprāts nekliegtu pretējo, tad mans slimais saprāts būtu varējis šķist domājis (jo Domāt, pasarg dies, tak nav mirstīgo spēkos) ka šī acīmredzami unmasked, bet tomēr anonymous persona ir kāds filozofiju pārstudējies Pēdējais Romantiķis pēc pamatīgas graņonkas atvāciskojamā materiāla.
(baidījos piesaukt jebkuru konkrētu sabiedrībā zināmu dižgaru, bet ir jau skaidrs, cik manuprāt nopietni šie teksti izklausās)
"Atvāciskojamā" ir lieliski. :) Bet neatbilst patiesībai. Graņonkas nav. Apmeklējot cibu gaužām neregulāri, piemirstas, ka tu runā ne tikai ar to, ar kuru runā. Khm, khē, man izklausījās, ka mani teksti ir nopietni. Pardonējos visiem, kam šķist tapis mēgt citādi. - Ā, un: Domāt tieši IR mirstīgo spēkos, jo nekā cita viņu spēkos nav. (Nu labi, te es tagad koķetēju.)
G'night. I was sincere. If you know what sincere means.
jā, protams, tikai neliela piesardzība no manas puses
:) No manas arī. Nu - lai tev viss, ē, bumbās, courtesy of B&B. (Domāju, zini, ka nav domāts Labākā Švāģera Konkursa līmenī.)
Ai, ko niekus, Honkongs bija jaunības grēks. Gribi, es tev pastāstīšu to, ko ieraudzīju, kad vnk iegāju pie taviem draugiem? Neliedzies, būs incant. Un es varēšu atļauties, pat neatvainošos.
Nu vo, tipa WALKIRE, nē, es saprotu,šo vārdu var pa angliskam un pa vāciskam rakstīt dažādi, bet te viņš ir pa latviskam. Nu, nedamīlēta meitiņa, baidās sākt pīpēt, ka Cīgas Neievelk, un ir nupat uzzinājusi, ka pastāv Nāve, oh shit.
MURKS - glīts, skaita stundas līdz pilnmēnesim, tāpēc drīkst justies Speciāls, un viņu mīl dzīvnieki (whatever that is).
HELVETICA - nu nekādi nevar pierādīt pati sev, nu ne-kā-di, ka ir pati krutākā, kaut gan pakāpjas uz katra, kas pa kājai. Jāj un jāj, un neapstājas, zemes virsū nav tai mājas.
CHAIKA - reizēm valdzina, pārāk nemelo, teksti ar miesu, tb teksts nevis tukšs un skanīgs, bet dobjš kā basenes 4. stīga.
INDULGENCE - piedzimis/usi vecs, bet patīkams, vismaz burtus zina.
FANIJU, eļļā izšķīdušu, glābj komenti.
F sašļūk dūša jau no savas eksistences vien. Viņa domā, ka pasaule uzelpo tāpēc, ka viņai izdevusies mērce.
LEDENE_WHORE ir nosaukusies, par ko gribētu būt, ak mazā, ej uz Eirovīziju, tur tādas ņem, blad.
ALCOHOLIC: godīgi.
IOKASTE: nomierina. Tāpēc, ka nav alūziju uz fucking Wittgenstein. Un domā, ka domā.
MARTCORE: vientulībā spētu sacensties. Meičas neskaitās.
Bija interesanti. Sava kaifa pēc pat patērēju nenormālu daudzumu dārgā laika.
paldies, man sāk palikt jautri!
(bet uz jaunības grēkiem norādīja mirdzums, man ar to nekāda sakra nav bijis)
Man arī bija jautri :) - zini to sajūtu, kad nevienu/neko nepazīsti, bet ieraugi un saki sev: tā un tā, un šitā. (Tie ir tie, kam nav naudas un kas iegriežas Tiffany's, lai pateiktu: ui, mans onkols gan taisīja feināk.) Man taču vienalga, es šos cilvēkus vērtēju pēc viņu tekstiem - ar savureiz pateicību, ka dažkārt tie izklaidē utt., dažreiz ir baigi labi naski spirgti ņipri formulēti utt. (dažreiz akal stŪlbi, jajaja), bet, redz, atgriežoties pie sākuma, tavējie mani pavilka tā un šitā, BET lai tas tev netaisa absolūti nekādus tur concernus, es vnk pazudīšu tūlīt savos miera vējos un vb rupji atļaušos kkad atkal, ja neuzliksi sev resti kā visas godīgas meitenes.
man gan jautrību radīja nevis konkrētais viedoklis vai bezkaunības pakāpe, bet pats sarunas attīstības virziens
es tev teicu, ka tā ir līdz neprātam laba humora izjūta katrai gaumei.
Netā pārsērfojies Emularots- Honkongas elektronikas pārdevējs.
OK, ir galu galā nakts. Nospriedu, ka, pirms gāžos dušā/deķos, ir jāuzraksta meitenei kas Dzejiskis. Paņēmu tādu grāmatiņu ar virsrakstu Balwa, nu dies ar viņu, 1908. gads. "Par peemiņu neiazmirstamu atstahju karā [viņi vēl tolaik jauc wahzu un latwju rakstihbu] azieedams Marijai Auziņ jaunkundzei 1916 gadā 10ja maijā. Pehterpilī. Schano Titer. [Nu principā Tīteru Žanis, bet šitāda vizītkarte ir uzriktēta un ielīmēta Dotajā Grāmatā.] Kaut klints un akmens šķeltos, / Es droši pretim celtos, / Prom jauneklis ar wehja spahrneem trauc [ par pareizrakstību brīdināju] / Kad Tehvija to brihvibs karā sauc! Sch. [tas, kurš Žanis] L. T. - Ja ar to vēl nepietiek, lai mūsu kruhtis raustihtos elsahs, meitene Marija Auziņ ir nākamajā lapā ielīmējusi Schannja foto. Jā, mani tas aizkustina! - Sorry. A kam tad lai es to stāstu?! Suņam?! Viņam pašam kritušu radu pietiek. - Nu viss, viss, tikai wehl 26. maija nakts dzeesmas 1. pantinsch: Wisur klusums. Tikai wehjinsch / Kuplas leepas lehni schnahz"- - - {jūtos vilinahts sche eelikt trihs dohmu zihmes] - ai, beidz, viss ir daudz smieklīgāk un mirstīgāk. :D
Sveicieni. Sweizeehni. Jā paties.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
