OK, ir galu galā nakts. Nospriedu, ka, pirms gāžos dušā/deķos, ir jāuzraksta meitenei kas Dzejiskis. Paņēmu tādu grāmatiņu ar virsrakstu Balwa, nu dies ar viņu, 1908. gads. "Par peemiņu neiazmirstamu atstahju karā [viņi vēl tolaik jauc wahzu un latwju rakstihbu] azieedams Marijai Auziņ jaunkundzei 1916 gadā 10ja maijā. Pehterpilī. Schano Titer. [Nu principā Tīteru Žanis, bet šitāda vizītkarte ir uzriktēta un ielīmēta Dotajā Grāmatā.] Kaut klints un akmens šķeltos, / Es droši pretim celtos, / Prom jauneklis ar wehja spahrneem trauc [ par pareizrakstību brīdināju] / Kad Tehvija to brihvibs karā sauc! Sch. [tas, kurš Žanis] L. T. - Ja ar to vēl nepietiek, lai mūsu kruhtis raustihtos elsahs, meitene Marija Auziņ ir nākamajā lapā ielīmējusi Schannja foto. Jā, mani tas aizkustina! - Sorry. A kam tad lai es to stāstu?! Suņam?! Viņam pašam kritušu radu pietiek. - Nu viss, viss, tikai wehl 26. maija nakts dzeesmas 1. pantinsch: Wisur klusums. Tikai wehjinsch / Kuplas leepas lehni schnahz"- - - {jūtos vilinahts sche eelikt trihs dohmu zihmes] - ai, beidz, viss ir daudz smieklīgāk un mirstīgāk. :D
Sveicieni. Sweizeehni. Jā paties.
