putnēns krūtīs!
Bet tev nav laika, jo ārā jau gaida draugi, lai spēlētu paslēpes vai kaut ko citu ko bērnībā spēlējām...JA BŪTU SNIEGS es ietu ārā pikoties, tā gribu sniegu,baltu un pūkainu un velt sniegavīrus, aizlienēt burkānu un ogles sejiņai un atdot sniegavīram savu šalli, jo viņam taču salst!!!!
Tik ļoti pierūkst bērnišķīga prieka, ka pat saldākais apelsīns ko iedod kāda dauga mamma spēj izsaukt neviltotu prieku un mirdzumu bērna acīs, protams, tas tiek kopīgi sadalīts un apēsts, mmmm..
CIK ļoti mēs pie visa esam pieraduši, ka nav vairs tā brīnuma par parastām lietām, bet kādreiz tas bija notikums visas dienas garumā, mēs to izbaudījām un bijām pateicīgi no visas sirds!tā bija mūsu mazā laime un brīnums!