urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa mani sapņu zirgi miglu brien. mani sapņu zirgi miglu brien. ievavoice@inbox.lv kiwa 2020-03-18T11:38:59Z 2020-03-18T11:38:59Z urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:21731 2020-03-18T13:27:00 2020-03-18T13:27:00 2020-03-18T11:38:59Z 2020-03-18T11:38:59Z Vējš aiz loga gaudo, rausta palodzi un lēnām sāk līņāt. Lāses maigi noglāsta loga stiklu, nolīst un izveido mazu tērcīti, izskatās kā sīki asins vadiņi, tikai dzidri zili, savijās un atvijās viens no otra, smalki un nemanāmi.<br />Laiks lēnām rit, bet varbūt nemaz ne tik lēnām, tikai sajūta tāda, miers un pulksteņa tikšķi ieejā prātu, kā vēlēdamies apstādināt laiku. Vēja gaudas apņem ārpasauli, satin savā steigā un izpurina visu nepiesieto, noķeramo. Kas gan ir laiks, vai to maz var mērīt? Vai viena stunda nozīmē daudz un nebeidzamā skriešana to nokauj. Satinušies savās domās, cilvēki klejo, meklēdami, tiekdamies, izmisīgi cenzdamies panākt laiku, izpatikt tam, ļaut noteikt savu ritmu.<br />Vai pasaulei ir laiks? Vai tā spēj to noteikt, vai esam tikai tā iedomu vergi? Vai mans laiks ir arī Tavs laiks? Vai , vai , vai...! Nebeidzamie vai urda prātu, izmet un sagremo tukšas frāzes ar ne Tavu būtību. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:21319 2017-10-16T21:01:00 2017-10-16T21:01:00 2017-10-16T18:09:36Z 2017-10-16T18:09:36Z Kur ir robeža prāta un jūtu mijiedarbībai?Vai var pilnībā uzticēties prāta loģikai un jūtu asumam?<br />Kurš kuru papildina vai otrādi noliedz un ierobežo?Vairāk jautājumu un mazāk atbilžu, cik tālu var uzticēties abiem, ar vēsu saprātu paļauties intuīcijai.<br />Iegrimstot šādās pārdomās, arvien vairāk saprotu, cik skaists ir cilvēka prāts un jūtas, jūtas vada mūs, ļauj pieņemt lēmumus, kuri reizēm ir sāpīgi un reizēm, pārsteidz ar trāpīšanu mērķī.Prāts nobremzē un ļauj pārdomāt būtisko, sargā no mirkļa vājumiem, liek domāt racionāli,loģiski.Ar abiem nav jācīnās, bet kopīgi uzklausot var piedzīvot brīnumus katru dienu! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:20994 2017-10-04T21:38:00 2017-10-04T21:38:00 2017-10-04T18:43:27Z 2017-10-04T18:43:27Z Atveru sevi visam jaunajam, sajūtām, ilgām, laikam, priekam.Kā jauna brīvība, mani apņem pēkšņi mirkļi, nolaupīti un pienākuši.Tik neparasts viss, man šķiet,pat rīts ir savādākās krāsās, atveru acis, bet gaisma cita.Laiks mainās, paliek plānāks, tad sabiezē, raud un gavilē!Dvēsele raujas ,man no krūtīm, tā grib tīrību un skaidru skatu, uz ko, uz visu. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:20949 2017-03-28T21:15:00 2017-03-28T21:15:00 2017-03-28T18:18:55Z 2017-03-28T18:18:55Z Sveikas , manas domas , sajūtas ,emocijas!<br /><br />Viss iet kā pa kalniem, augša ,lejā, ir juhhū un ir fūuu<br />lai nu kā , ilgojos pēc nebijušā un piedzīvojumiem....<br />brīnumi jau notiek, tikai ne ar mani urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:20331 2017-01-16T20:21:00 2017-01-16T20:21:00 2017-01-16T18:32:42Z 2017-01-16T18:32:42Z Viss jau nav tik drūms, kā man pašai, reizēm, liekas!<br />Lai nu kā, bet man apkārt ir jauki un patīkami cilvēki, mācos visu no jauna, saredzēt un dzirdēt citu pasauli, ieklausīties vārdos un novērtēt dotās mācības.Viegli nav, bet slīkt grūtsirdībā arī nav risinājums.Meklēju dvēseles mieru citos un lietās ,kuras mazliet, bet paliek krāsainākas!<br />Mēs varam izvēlēties,uztvert dzīvi kā spēli vai mocīties ar uzkrauto nastu?Viss ir atkarīgs no paša, tāpēc sev saku:Tu vari visu!:) urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:19157 2017-01-05T18:31:00 2017-01-05T18:31:00 2017-01-05T16:41:31Z 2017-01-05T16:41:31Z Šis gads ir sācies, bez Tevis, bez Mūsu!Esmu Es vai varbūt vairs es neesmu?Skatos spogulī un nezinu, kas ir viņa, kura skatās ar lielām acīm?It kā seja mana, bet tik sveša man tā šķiet, tik vēsa, skumja, neīsta, kā tāda dvēseles maska, tā mani vajā, katrā atspulgā.Kur ir tā meitene ar dzirkstošajām acīm, smejošajiem smiekliem, laimes pārņemtā, mazliet egoistiskā?Mirusi, vienīgais, kas man nāk prātā, tās vairs nebūs, šīs acis nevienam vairs nespīdēs.Kā ,lai izraujās no šīs čaulas, gribu masku noplēst nost, aizmest, sadedzināt, lai nav vairs sāpju....<br />Šim gadam vajadzēja būt priekpilnam, būs 13 janvāris, beidzot skaistā diena, ar skaistākajām atmiņām, lītu šampanietis un mīlestība burbuļotu, dārgie skūpsti un mīļā elpa sajauktos, bet tagad ir nežēlīgs aukstums, ārā ziema un sirdī arī, kurš teica, ka laiks visu dziedē?meli..... urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:18711 2016-09-18T17:46:00 2016-09-18T17:46:00 2016-09-18T14:56:55Z 2016-09-18T14:56:55Z Sveiks, es saku Tev katru rītu , pirms atveru acis.Katru vakaru atslēdzot durvis, mirkli, pirms ieslēdzu koridora gaismu.Gaisma izkliedē vārda burvību, sadrupina ilgas un iedzeļ sirdī.Nav , kas atbild uz Sveiks!Klusums ir apņēmis mani, maza apjausma, ka kādreiz steidzies man pretī, lai saņemtu mani savos apskāvienos un salds skūpsts uz lūpām, tā vairs nav, nav siltuma, nav drošības.Ir klusums un sāpes, ilgas pēc nekā....Bet , es vēl saku -Sveiks! katru rītu, katru vakaru.Varbūt,ka Tu dzirdi un atbildi.....kaut es to nekad nedzirdēšu. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:18539 2016-09-15T21:16:00 2016-09-15T21:16:00 2016-09-15T18:18:38Z 2016-09-15T18:18:38Z Nekad neskaties atpakaļ, ja dodies pretējā virzienā. <div><br></div> urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:18376 2016-09-05T20:15:00 2016-09-05T20:15:00 2016-09-05T17:29:29Z 2016-09-05T17:29:29Z Ir pagājis ilgs laiks,kopš šeit viesojos un izteicu savas domas klusumā!Bija skaisti mirkļi un daudz pārmaiņu, bet nu tas viss ir zudis, paņemts , salauzts un izmests.MĪLESTĪBA,DOŠANA, ŅEMŠANA-tīra un patiesa, nesamaitāta un kaislīga....bija...tagad ir sāpes un bailes, salauzta sirds, kura asiņo, smeldz , bet pukst!<br />LIKTENIS,sagadīšanās, citu bezatbildība?nezinu, bet man to atņēma, noplēsa no manis daļu un guldīja to aukstā zemē, līdzās Tev , mana mīla, mana sirds...<br />Tukšums man ir visapkārt, miglainas domas mani vajā, katra vieta ,lieta, smarža ,man atgādina ,laiku, Mūsu laiku, kaut īsu , bet maigu , skaistu, tīru.Klusums ir mājās uz ielas ir rēgi , kuriem nav sejas, nav stāstu , nav domu!Bez sirds var dzīvot? urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:18074 2011-09-13T18:32:00 2011-09-13T18:32:00 2011-09-13T15:41:40Z 2011-09-13T15:41:40Z Jaa, laicins ir pagajis, bet nu jau ir tada sajuta,ka esmu iistaja vieta, iespaidu daudz un dazadi,tikai pati nevaru saprast vai esmu taa pati, vai nu jau cita?varbuut ir nojauktas robezas un zogi, kuri bija uzcelti, tagad ir vieglak elpot, nav neviena, kurs lureetu par plecu, bakstiitu otram , urdiitos tavaa dveeselee.....<br />Bet aizsegs jau paliek, tas vienmeer buus, bez taa nevar un nemaz negribu to nonemt, tad paliksu es, kaila un ievainojama, tik viegli tas buus citiem.<br />Tagad tikai neatkapties, neierauties sevii, nepaklupt! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:17732 2011-03-08T13:26:00 2011-03-08T13:26:00 2011-03-08T11:36:53Z 2011-03-08T11:36:53Z Jā, kāds laiks ir pagājis, pat ļoti pagājis un savādi ir atgriezties vietā, no kuras esi aizgājis ar augsti paceltu galvu, bet atpakaļ nāc ar iežmiegtu asti.To es par sevi, vīlos, salauza, izmeta , bet neaizmirsa pavisam.....<br />Tagad būšu gudrāka, jo katrs sitiens iemāca vairāk, nekā labs vārds, tikai kāpēc es uzticos tiem neīstajiem, būvēju kautkādas tur gaisa pilis, kuras ar vienu rāvienu tiek sagrautas?Piedodiet, bet mani nevar ielikt rāmī ar zelta maliņu, man tas neder, gribu prom, atbrīvoties no tā! neesmu radīta klausīt pavēlēm un glupi māt ar galvu, tas domāts tādām, kurām smadzenēs ir vieta salmiem un vienīgais kā ar to cīnīties ir manas dusmas, tās nav labas sabiedrotās, tās mani padara par vellatu, un tad man pašai ir jācieš, jo lūk izteicu ko domāju, neesmu jau labāka par jums, bet arī ne sliktāka!<br />Vai man aizejot ir kļuvis labāk, nē tikai sāp vēl nežēlīgāk! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:17530 2010-08-03T13:55:00 2010-08-03T13:55:00 2010-08-03T11:05:07Z 2010-08-03T11:05:07Z Laiks paiet un atpakaļ vairs nav atsaucams.Tā pat ir ar vārdiem , kurus izsakām, dusmās, mīlestībā, rūgtumā....Mani vārdi tika teikti dusmās, bet pamatoti, tikai saņēmējs nesaprata kāpēc tā saku! Grūti ir runāt ar cilvēku, kurš uzskata sevi par visuma centru un pārējie viņam ir tikai lietas uz savu mērķi, kuras var paspert malā , kad nav vairs vajadzības.Jo vairāk es domāju, jo vairāk man sāp.Nekas jau nemainīsies, vienīgi es jutīšos slikti, bet" visums" turpinās , kā līdz šim! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:17162 2010-05-12T20:32:00 2010-05-12T20:32:00 2010-05-12T17:41:56Z 2010-05-12T17:41:56Z Iekšējā pasaule ir mainījusies, vēl nesaprotu cik ļoti, bet man patīk tas , ko jūtu!Attieksme vairs nav tāda, par lietām, kuras , īstenībā ir nežēlīgi liekas, jā ,vārds "nežēlīgs" ir īstais, nesvarīgām LIETĀM.<br />Mans prāts strādā savādāk, esmu pieņēmusi, to , kam visvairāk pretojos, sajūta ir lieliska, varu elpot brīvi, varbūt tā ir daļa no mana apgaismības ceļa?Bet tas vēl nebūs viss.....pārmaiņas ir tikai sākušās. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:16994 2010-05-03T16:09:00 2010-05-03T16:09:00 2010-05-03T13:18:41Z 2010-05-03T13:18:41Z Pārāk daudz brīvu dienu šajos svētkos sanācis, cilvēkam , kurš pieradis pie ritoša dienas ritma, grūti ir nedarīt neko!Viena diena , otra un vēl viena..... esmu pārkārtojusi māju no a līdz z, bet tā pat enerģiju nav kur novirzīt, sēžu un domāju, cik labi būtu iet un strādāt, nodarbinātu rokas , prātu, sevi! <br /> Labi , ka laiks tāds saulains un silts, vismaz ārā var pabūt, svaigu gaisu elpot, pastaigāties un smaidīt, zinot , ka arī pretīm nācējs atbildēs uz tavu smaidu ar to pašu!Saule atdzīvina laimes sajūtu, sevī un citos!un tas vairs nav dīvaini!!!!!! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:16755 2010-04-15T20:54:00 2010-04-15T20:54:00 2010-04-15T18:02:49Z 2010-04-15T18:02:49Z Tas mani tāaaaa tracina, ka kāds jau manā vietā ir izlēmis, neprasot vai es esmu ar mieru, bet savā prātā jau ir izveidojis shēmu , kā viss darbosies,pieņemot, ka es tā darīšu!!!!!, bet es taču vēl nemaz neesmu piekritusi!!!!!!Un vēl izsaka frāzi( ne man , bet svešam cilvēkam):"Kur gan viņa liksies!".sacelta ir pamatīga jezga, bet es to uzzinu pēdējā, kur paliek tad "tā "lēmuma pieņēmšana vienojoties abām pusēm? urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:16436 2010-04-06T17:57:00 2010-04-06T17:57:00 2010-04-06T14:57:43Z 2010-04-06T14:57:43Z Skatot mūsu sarežģīto tehnikas laikmetu un cilvēka vietu tajā, der atcerēties kāda sena Ķīnas dārznieka atbildi. Uz garāmgājēja jautājumu, kāpēc viņš neizmanto ūdens smelšanai mehāniskas ierīces, dārznieks atteicis: “Es dzirdēju no sava Skolotāja, ka tas, kurš izmantos mehānismus, visu darīs mehāniski, bet tas, kurš rīkojas mehāniski, iemantos mehānisku sirdi. Un, ja krūtīs būs mehāniska sirds, tad zudīs sākotnējā tīrība un dzīves garam vairs nebūs miera.” Šķiet, ka te vairs nav ko turpināt, jo skaidrs ir viens, ka līdz ar straujo tehnikas attīstību “mehāniska sirds” vairs nav metafora, bet tuvākās nākotnes realitāte. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:16214 2010-03-22T14:26:00 2010-03-22T14:26:00 2010-03-22T12:42:45Z 2010-03-22T12:42:45Z Nu, re!Esmu atkal sākumpunktā , domas rinķo kā karuselī, grūti ir izlemt, ko un kā labāk?Ir tikai viens jautājums, kuru sev uzdodu bez mitas, bet atbildi tā arī negūstu....ko es vēlos?Zinu, ka , lai kaut ko iegūtu , ir kaut kas jādara, bet , ak vai, nespēju sev pārkāpt, jo vien maza daļiņa man ausī čukst, ka labāk ir palikt pašai, nekā mainīties kāda vārda labā.Situācija zināma, mērķis kaut kur noklīdis un es to nevaru, bet varbūt zemapziņa nemaz nevēlos to atrast????un vēl tie nebeidzamie ko?kā?kam?vai būs labi?un vai vispār vajag?nogaidīt?jā?nē?<br />Pirms es rīkojos, man vajag pašai atbildēt uz visiem....???...tad es varēšu prasīt arī no citiem skaidrību.<br />Bet,,,,ir viens, bet, ar kuru man ir jārēķinās.....cik ilgi var gaidīt un domāt!vai tam ir noilgums!<br />Nākotnes vārdā ir jākustās, jābeidz sevi šaustīt, kritizēt un žēlot!Tas paliek neizturams ar katru dienu,vairāk, bet es ar katru dienu vairāk, raujos atpakaļ, lai arī man būtu jāiet uz priekšu.....?!<br />SECINĀJUMS........ urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:15951 2010-03-15T18:11:00 2010-03-15T18:11:00 2010-03-15T16:11:15Z 2010-03-15T16:11:15Z Sintēze: Mežāzis + Ūdensvīrs<br />Solīds. Praktisks. Individuālists. Veikls. Nemierīgs. Nepārliecināts. Liela atbildības sajūta. Savas emocijas tur grožos. Nopietns. Inteliģents. Garīgs. Godīgs. Vēlme izveidot savu vārdu. Nervozs. Satraukts. Tieksme uz pārmērīgām aktivitātēm "pērtiķa daba". Prasmīgi izmanto savus kolēģus. Tieksme uz varu un teikšanu. Uzticams. Spēja uz izpildvaras darbu. Dziļa pārliecība. Prasības būt materiāli nodrošinātam un neapdraudētam. Lietišķs un nepacieš radikālus un riskantus eksperimentus. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:15598 2010-03-07T14:50:00 2010-03-07T14:50:00 2010-03-07T12:57:21Z 2010-03-07T12:57:21Z Jūtu pavasara elpu sev ausī!Viņš ir tuvu, sajūtot saules pieskārienus vaigam , es aizveru acis, stari ir tik spilgti, ka es padodos to priekšā.Jūtami kūst sniega sega zem kājām,brīdinot par nestabilu pamatu.Pilienu skaņa no jumtiem sajaucās ar putnu treļļiem, patīkama mūzika , no ziemas nogurušajiem cilvēkiem!Ak, pavasar, tu, esi visa sākums! urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:15356 2010-03-02T14:00:00 2010-03-02T14:00:00 2010-03-02T12:04:51Z 2010-03-02T12:04:51Z Ja esi uzbūvējis gaisa pilis, tas nenozīmē, ka tavs darbs<br />ir bijis veltīgs: tieši šādi ir jāizskatās īstām pilīm.<br />Atlicis tikai tām ielikt pamatus. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:14889 2010-02-17T14:54:00 2010-02-17T14:54:00 2010-02-17T13:00:16Z 2010-02-17T13:00:16Z Mana esamība ir iedalāma mirkļos.Mirkļi veido dzīvi, mirklis pie mirkļa un veidojās pagātnes ainas, mērķi, idejas, darbība, tie pieder nākotnei, tagadnei atstājot tūlīt un tagad!Viena sekunde un tas jau ir pagātnē,bet izplānota darbība , skats nākotnē, būs vai nebūs tas atkarīgs no tagadnes. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:14637 2010-02-11T20:39:00 2010-02-11T20:39:00 2010-02-11T18:44:31Z 2010-02-11T18:44:31Z <p><a href="http://www.youtube.com/watch?v=JhmgyFd_YTk"><font color="#cc0000">http://www.youtube.com/watch?v=JhmgyFd_Y<wbr />Tk</font></a></p> <p>Vientulīgu nakšu klejojumi, sevis meklējumi, maldinājums, jūtīgas dvēseles stīgas, tukši cilvēki un seklas lietas, lēti vārdi, neīstas spēles, kritiens, un atbalsts, žilbinoši mirkļa uzplaiksnījumi, dzīva un jūtu pilna sirds!</p> urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:13853 2010-02-09T11:09:00 2010-02-09T11:09:00 2010-02-09T09:25:32Z 2010-02-09T09:25:32Z Kaut kāds sasalums valda, pār ķermeni un prātu!Gribu siltumu, gribu sauli, bet es jau varu tikai gribēt un gaidīt, gaidīt un gaidīt.....<br /> Pat degunu bāzt ārā nevēlos, vairs nekādus ziemas priekus, siltu segu un krūzi ar karstu dzērienu.Laikam jau māte daba arī ir uzlikusi savu pārbaudījumu, izsturēs vai nē!Gribās domāt, ja ir auksta un barga ziema , tad būs karsta un saulaina vasara.Tā taču būs?Tā ir jābūt!Viens nu man gan ir skaidrs, cilvēkam ienākot siltā telpā , tas atplaukst smaidā, silti taču!patīkami, mājīgi un silti un ja vēl viņam piedāvā ko karstu!mmmm, lieliski un iesākās omulīgas sarunas. Cik maz tomēr vajag, lai justos labi.Omulīgs cilvēcīgums ir vairākumā. urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:13776 2010-02-01T13:03:00 2010-02-01T13:03:00 2010-02-01T11:22:05Z 2010-02-01T11:22:05Z <a href="http://www.youtube.com/watch?v=k9m8ODwZ-yw">http://www.youtube.com/watch?v=k9m8<wbr />ODwZ-yw</a><br /><br /><br />Aizdomājos, par apsēstībām, kuras nepāriet.Manā vērtību sistēmā tādas pastāv, ir lietas , kuras atgriežas vēl un vēl, un es nemaz negribu tikt no tām vaļā,negribu un viss.Tās dod manai dzīvei krāsas, reizēm vieglas un tikko manāmas toņu gammas, bet reizēm dramatiski biezas.<br /> Virskārtu jau var nokasīt un uzklāt citu toni, bet pamatkrāsas jau paliek, lai kā censtos tās aizstāt, tās zib cauri.Tad , nu lūk, es atkal palieku spītīgi pie sava, atteikties no tām man nozīmētu zaudēt sevi!<br />Bet vai tad to kāds vēlās, aizbēgt no sevis nevar.Galvā iezogās jautājums, kā būtu, ja būtu savādāk, ja būtu cita es?Vai tiktu saglabātas tās apsēstības ar sevi, vai tomēr uz dzīvi raudzītos ar cita acīm?<br />Lai nu kā tur nebūtu, vienu gan es varu pateikt, ka man patīk būt par sevi, neskatoties uz to, ka uznāk bažādi melnie toņi un sevis žēlošana, pamatā es nezaudēšu sevi , ne savas iegribas, reizēm var atrast kompromisu it visā, arī sevī...... urn:lj:klab.lv:atom1:kiwa:13159 2010-01-26T13:33:00 2010-01-26T13:33:00 2010-01-26T17:43:14Z 2010-01-26T17:43:14Z Tāds spocīgs garastāvoklis, ka man sametās bail no sevis.Domāju par to , ko varēju izdarīt, bet nedarīju, stāvēju un skatījos uz sevi no augšas.Zinu tikai to, ka es to varu, darītu un nebūtu žēl citu, bet sevis gan man ir žēl, tik ļoti, ka gribēju raudāt, bet to es nespēju, neiešu tak rādīt savu vājumu citiem!Tad manā galvā izskanēja frāze:"celsim augstāk nevis rokas, bet līmeni!"un tas lūk, nostrādāja.<br /> Negribu vairs dzirdēt nīkulīgas runas par nekko un nekā jau nebūs!Nu, beidziet taču gaidīt saldo putumannā, nebūs, darat paši un kuliet to sev!Ar savām rokām, nevis vaļējām mutēm, tik nevarīgi mēs neesam:)<br /> Sevi sapurinājusi es esmu, tagad tikai jāmeklē cilvēki, kuri grib un var rīkoties.Nekādu morālo atbalstu, tas ir pietiekoši, bet reālu un fizisku!