domas izskan klusumā........

Iekšējā pasaule ir mainījusies, vēl nesaprotu cik ļoti, bet man patīk tas , ko jūtu!Attieksme vairs nav tāda, par lietām, kuras , īstenībā ir nežēlīgi liekas, jā ,vārds "nežēlīgs" ir īstais, nesvarīgām LIETĀM.
Mans prāts strādā savādāk, esmu pieņēmusi, to , kam visvairāk pretojos, sajūta ir lieliska, varu elpot brīvi, varbūt tā ir daļa no mana apgaismības ceļa?Bet tas vēl nebūs viss.....pārmaiņas ir tikai sākušās.

Tiecoties pēc sava mērķa, es reizēm kādam nodaru pāri,
Bet tas mani nepadara par sliktu cilvēku,
Es vienkārši esmu untumaina.

Es reizēm aizmirstu savu draugu dzimšanas dienas,
Bet tas mani nepadara par sliktu draugu,
Es vienkārši esmu aizmāršīga.

Es skumstu par citu cilvēku nelaimēm,
Bet tas mani nepadara par melanholiķi,
Es vienkārši esmu iejūtīga.

Es varētu tevi tūlīt pat noskūpstīt,
Bet tas mani nepadara par palaistuvi,
Es vienkārši esmu impulsīva.

Es nekad neatkāpjos no saviem vārdiem,
Bet tas nenozīmē, ka man vienmēr ir taisnība,
Es vienkārši esmu ietiepīga...

Nu ir viss, man ir apnicis, nebūšu vairs tā labā, katrs grib uzrausties uz manas galvas, nē mīļie, tur visiem vietas nepietiks!Gribat manī atmodināt maitu?lai notiek pēc jūsu prāta!varu kļūt bīstama, un ziniet?saudzēts netiks neviens, turpmāk, es runāšu un jūs raudāsiet, vairs nekādu piedod un es tā negribēju, tu jau esi tik laba! vēēēē, neizmantosiet mani par gaisa spilvenu, vairs nē!

sākšu ar vienkāršāko! paskatoties sev apkārt, es redzu drūmas , īgnas sejas, kuru izteiksmē ir saredzams tikai tukšums.vai tiešām arī mani , šī pelēkā masa vilks uz leju? jā, es jau pretojos tai, bet tas sāk palikt par cīņu ar vējdzirnavām. es gribu gaismu un siltumu, nevis šo sasaluma periodu, kurš mūs padara par primāriem dzīvniekiem, kuri ir gatavi atņemt otram to, kas ir viņa vienīgais iztikas līdzeklis vai manta. vai tiešām mēs krītam lejā ne tikai ekonomiskajā ziņa, bet arī garīgajā! ? atopaties, kamēr nav par vēlu!