domas izskan klusumā........

sākšu ar vienkāršāko! paskatoties sev apkārt, es redzu drūmas , īgnas sejas, kuru izteiksmē ir saredzams tikai tukšums.vai tiešām arī mani , šī pelēkā masa vilks uz leju? jā, es jau pretojos tai, bet tas sāk palikt par cīņu ar vējdzirnavām. es gribu gaismu un siltumu, nevis šo sasaluma periodu, kurš mūs padara par primāriem dzīvniekiem, kuri ir gatavi atņemt otram to, kas ir viņa vienīgais iztikas līdzeklis vai manta. vai tiešām mēs krītam lejā ne tikai ekonomiskajā ziņa, bet arī garīgajā! ? atopaties, kamēr nav par vēlu!