| |
[8. Sep 2017|15:24] |
ēdu pie darbagalda saldējumu.
kumoss šokolādes glazūras nepamanīts nokrita uz galda.
ieraudzīju vien pēc kāda brītiņa, kad tas jau bija izkusis.
paņēmu salveti, uzslaucīju, bet aizlasījos darora ekrānā un saleveti atstāju turpat uz galda.
vēl pēc brīža skatos - bāc, kaut kāds izlietots havajas papīrs uz galda. |
|
|
| in the don't know |
[30. Aug 2017|11:18] |
 |
|
|
| |
[3. Aug 2017|10:51] |
es nepiekrītu, ka vasara sūdīga. vasara tieši tāda, kāda tā latvijā vienmēr bijusi. ir silti, šad tad karsti, nolīst arī. tas, ka kāds zina, kā ir pie vidus- vai kādas tālākas jūras, un regulāri braukā šīs zināšanas atsvaidzināt, neuzliek nekādus pienākumus latvijas vasarām. vakar pievakarē jūra bija tieši tāda, kā prasās no rīgas kantora atbraukušam cilvēkam. ārā negribējās līst. pat patumšā krēslas stundā dārzā pūta lēns silts vējš. viss zaļš apkārt. jūra šalc aiz priedēm.
kaimiņpuikas un viens skuķēns arī - nevis sēž mājās pie gadžeta, kā katris no mums iztēlotos un būtu gatavs kritiski iepurkšķināt tviterī, bet, piestiprinājuši zem dubļinieka pet pudeli, lai tā, rīvējoties pret riepas protektoriem, radītu mocītim līdzīgu skaņu, visu vakaru vilka bremzēšanas švīkas piemājas celiņa grantī. es arī tā bērnībā darīju. |
|
|
| |
[31. Jul 2017|16:17] |
slinka un skumja pornmuzīka pagurušām pusmūža sievietēm un vīriešiem
https://goo.gl/VTcXCw |
|
|
| |
[18. Jul 2017|16:39] |
|
neatceros, tas bija laikraksts nakts vai kaut kāda kultūras dienas agrīna versija, kur viss izdevums bija veltīts īrijai. iespējams, 17. marta numurs. tur bija klāsa vāveres raksts par to, ko īrija nozīmē viņams, foršs raksts, ar mīlestību uzrakstīts. beidzās ar ≈ "bet īrijā es vēl neesmu bijis, tādēļ nezinu, vai tā vispār eksistē". līdzīgs fīlings pēc delfu raksta par pixies. paldies. |
|
|
| |
[17. Jul 2017|15:31] |
|
šodien ir šīgada īstais un vienīgais datums precēties. nekas, ka 1diena. |
|
|
| |
[11. Jul 2017|18:40] |
|
Sarkandaugavā starp sliedēm un kn Draudzība dikti smaržo liepas. Un ir korķis. |
|
|
| |
[28. Jun 2017|16:42] |
šodien izlasīju nra.lv interviju ar gunāru ābeltiņu. lasīšanas laikā cita starpā atcerējos un padomāju par šādu piezemētu lietu.
biju pusdienlaikā pirkt matraci onslowgardenam. ar karti tai vietā (vienā brīvības gatves kabatā, kurā varēja iebraukt vien, šķērsojot frontes līniju mimsona vecās mātes pagalmā (kas pārmaiņas pēc ir fakts, nevis grūti saprtoama valodas figūra) vai metot šaušalīgu līkumu pa citām apkaimēm) maksāt nevarēja. pārdevējs ieteica aiziet līdz stigas veikalam, tur esot bankomāts - tas esot pavisam tuvu.
ņemot vērā piebraukšanas grūtības, gāju kājām. kaut kur pusceļā sapratu, ka tas tomēr ir stipri tālāk nekā sākumā šķita, prātā biju kādas daļas veicamās distances aizmirsis. nodomāju, ka nu ar, šito vajadzēja braukt ar auto.
izņēmu naudu, ko automāts man noskaitīja cēneros un piecīšos, tā ka sanāca krietns kušķis. gustava beķerējā nopirku 3 pīrādziņus, jo baigi ēst sagribējās pie beķerejas izkārtnes. atpakaļceļš attiecīgi bija patīkamāks.
tālāk viss parasti, atdevu naudu, saņēmu papīrus, aizbraucu uz noliktavu, divi puikas ielocīja man bagažniekā matraci.
tad āboliņš intervijā stāsta, kā pirmajai meitai mazgājis autiņus, jo pamperu šaizemē nav bijis. daudz laika un enerģijas tajā aizgājis, viņš saka. taču tas bijis labs laiks padomāt. tagad sameti visu vešenē, un padomāji tik, kur ko jāber un kādas pogas jāsaspiež. tāpat arī es šodien varēju domāt par to, kur jāgriež, kāda gaisma luksaforā, kas tas pa sūdu skan pa radio, kāpēc tas doģiks nebrauc, kā pieklājas. tā vietā, lai mierīgi pafunktierētu šo to, par ko sīkumos te neielaidīšos. un pieminēsu vēlreiz, tā daļa ar pīrādziņiem bija sevišķi forša.
un braukt ar matraci aizmugurē, kur nolaisti sēdekļi un auto pārvērties par kut ko bulku vāgenam līdzīgu, arī ir pacilājoši.
vēl lasot atcerējos par piju XII vai XI (XI tomēr, bet tas tā katram gadījumam, kas rakstā neatgadījās). |
|
|
| |
[22. Jun 2017|12:58] |
kaut kad iepriekš pieminēju tango cilvēkus - vienā momentā līdz ar saspiešanos ar tango viņu sociālos tīklus piepilda bildes, kur viņi aizmiguši apkampušies ar vēlvienu aizmigušo vēl citu tādu pašu aizmigušu pārīšu ielokā.
tagad arvien vairāk parādās jogas cilvēku. un arī viņu sociālos tīklus pārņem bildes, kur viņi citu tādu pašu entuziastu starpā mēģina nobučot sev dibenu. |
|
|
| liku galvu uz ežiņas |
[16. Jun 2017|14:35] |
|
( machete ) |
|
|
| |
[8. Jun 2017|14:33] |
latviešu krievu vārdnīcu 98.gadā sastādījis tālivaldis keivs.
(un viņa zārkmeistars vārnēns eliss) |
|
|
| |
[1. Jun 2017|13:02] |
šorīt pieturēju kantormājas durvis vienai jaunkundzei, kas no skata varētu būt mācekle municipālā bibliotēkā. tuvojoties ieejai no piena puses, viņa vēl strauji rakājās pa somiņu, meklēdama čipveidīgo atslēgu, bet tad ieraudzīja, ka neesmu atstājis durvis aizkrišanai ciet, bet laipni viņu pagaidu, pieturot tās vaļā. viņa pārstāja atslēgas meklēšanu, un, velkot roku no somiņas laukā, pa grīdu dāsni izkaisīja prezervatīvus zeltītā iepakojumā. un ļoti sakautrējās.
tagad domāju, vai tas nebija mājiens. |
|
|
| |
[29. Maijs 2017|15:50] |
man atgadījusies tāda juška,
ka, velti gaidījis sev vienreizēju likteni,
aiziešu nopirkt loterijas biļeti.
un tad, kad vinnēšu pusi pasaules naudas
atkritīšu uz dīvāna,
jo slinkums tērēties |
|
|
| |
[25. Maijs 2017|09:47] |
šajā dzīvoklī esošais ledusskapis ir nojūdzies. it kā veras ciet normāli, bet reizi/2h sāk pīkstēt, tipa durvis vaļā.
tagad vēl caur veikalal kārbu sasaldēja olas, kas atradās tuvāk dibensienai. cepu divas olas formas lodītes bez čaumalas.
bet iznāca tānekosev. ar plūstošu dzeltenumu un kraukšķīgu maliņu.
varbūt kādam kaut kur zem grīdlīstes mētājas nelietots ledusskapis, ko es varētu vismaz aizņemties uz kādiem mēnešiem, m? |
|
|
| onslovs |
[22. Maijs 2017|12:50] |
mums te saulkrastos ir tāds džankjārds ar mazītiņu tintnīcas modeļa namiņu, ko jau kopš kaut kāda februāra cenšamies padarīt apdzīvojamu. tā izgājušos maija svētkus pavadījām ar nolīgta armēņu drauga busiņu izvedot lielāko tiesu džanka. izveda gandrīz visu, palika tikai grēda ar kaut kādiem padomju ražojuma autobusa, a moš tramvaja stikliem. vaidēšanas lielmeistars aivars, kurš mums meistaro grīdas, sienas un uz savu galvu un materiālu izvēli ir uzdizainējis maukumājas cienīgu slieksni, teicās, ka šitādus varot par bargu naudu pārdot. teicu, karogs tev rokās! aizvakar stikli vēl stāvēja, un aizvars atkal vizionēja, ka no tiem vajagot dizainēt siltumnīcu.
toreiz vēl no viena kakta mēģināju izrakt dzels štoku, kurš tur rēgojās ar acīmredzami traumatiskām tieksmēm. štoku izraku, bet kopā ar čupu lūžņu, kas tur paglabāti kādiem nākotnes arheologiem. starp dzelžiem bija arī tāda plastmasas grāmatzīmīte, kādu atceros lietojis pirmajā klasē. tāda lēta, garena un gaižila - viens gals šaurāks, otrs platāks, abi noapaļoti, materiāls, kā tiem bizā polietilēna dokumentu vākiem. platajā galā iespiests zeltīts vecrīgas lukturis. kā jauna.
aizvakar atkal nācās apjaust, ka dārzs, kas ir gana prāvs, ir pa 70% sazēlis ar fakino gārsu, kaut kādi 15% smiltājs, kas palicis pēc atbaidoša šķūņa nojaukšanas, un 15% ar trampu. tobiš, zāles kušķiem, kas februārī izskatījās pēc trampa, bet tagad pēc panka pekša - mati gaisā un zaļi.
kamēr radi staigāja kā stārķi un gudroja, ko ar šito lai iesāk, kādu traktoru lai īrē un kur lai tam ņem naudu, mēs ar e aizbraucām uz kuršiem pēc kaut kā tur, kā nebija, toties ļāvāmies spontānam lēta elektriskā trimera iegādei, ar kuru tāteikt pusotrdienu atstrādāju. un neko, normāli. vēl vienas brīvdienas, un investīcijas šķitīs atmaksājušās.
tagad, pirmdienā, man sūrst pleci, jo esmu saulē apdedzis, kas ar mani nebija gadījies sen. griežot zāli, šķita, ka tagad es tā glīti iedegšu no visām pusēm, jo visu laiku kustībā. rezultāts tomēr ir tāds, it kā es būtu izsūcis reibinošu dziru un aizmidzis zālē uz vēdera. |
|
|
| |
[16. Maijs 2017|17:24] |
sestdien, kad rīga vēl tikai taisījās skriet to sūda maratonu, bulvāru loks bija pilns ar rimi 600m skrējiena medaļām dekorētiem bērniem. es stūmu ratiņus ar savu saldā miegā izštepselējušos dēlu. uz tiltiņa pie bastejkalna pa priekšu gāja sākumskolasbērnu kompānija, kas apsprieda savus piedzīvojumus, minot savu klasesbiedru/eņu vārdus. nospriedu, ka cilvēki mūsdienās sasodīti nopietni pieiet savu atvašu nosaukšanai. labi, manējais arī nav ne andris, ne uldis, pat ne aivars, bet šitiem tur tautasbumbas komandā spēlē ričards, elizabete, ģertrūde, viktorija un kādi tur vēl ne karaļi, karalienes, džeki uzšķērdēji un keitas midltones. (drīzāk vinsletas. vai tomēr blanšetas. gan jau ka mosas.)
.s.c, kur rīgā centrā foršas tortītes? "mums" šodien pirmā dz.diena. |
|
|
| |
[12. Maijs 2017|16:41] |
vakar naktī braucu no jūrkalnes. viena stirna izleca ceļā kādus 85m priekšā, kad braucu ar tālajiem. īsti pat nesabremzējos, jo stirna kā uzzīmējās, tā aizlaidās.
otra - kādus 40 km vēlāk, kad tālos biju izslēdzis, jo pretī nāca cits auto. to pamanīju tikai tad, kad nu ar tiem tuvajiem kaut ko vispār var saskatīt. turklāt šī bija apjukusi un nezināja, kurp mesties. kamēr superbremzēju, viņa paguva pašauties abos virzienos, līdz, neskardama auto, milenē palidoja garām kreisajam spārnam.
trešais bija jenots uz tiltiņa, iebraucot zemītē. atkal jau izslēgtiem tālajiem. te nometu pa mēmajien tā, ka noslāpu, jo neuzminu sajūgu. jenotam nekas, resns un spalvains vēl kādus metrus joza gar ceļu aiz tiltiņa margas blakus mašīnai.
turpceļā pa gaismu nobraucu mazu putniņu. |
|
|
| labs sākums anekdotam |
[11. Maijs 2017|08:29] |
|
delfi: Latvijas un Vācijas pilsonis helikopterā veic avārijas nolaišanos Lietuvas viensētā |
|
|
| |
[24. Apr 2017|12:10] |
|
dēls vakar izteiksmīgiem žestiem un grimasēm norādīja, cik ļoti viņam riebjas jaunās zeķes ar gumijas pumpiņām (ko bijām iegādājušies, lai viņam kājas neslīd). pabakstīja pumpiņas ar pirkstu, riebumā novērsās un vēl kādu brīdi pukojās, kā mēs viņam kaut ko tādu esam varējuši piedāvāt. |
|
|