|
1. Jun 2017|13:02 |
šorīt pieturēju kantormājas durvis vienai jaunkundzei, kas no skata varētu būt mācekle municipālā bibliotēkā. tuvojoties ieejai no piena puses, viņa vēl strauji rakājās pa somiņu, meklēdama čipveidīgo atslēgu, bet tad ieraudzīja, ka neesmu atstājis durvis aizkrišanai ciet, bet laipni viņu pagaidu, pieturot tās vaļā. viņa pārstāja atslēgas meklēšanu, un, velkot roku no somiņas laukā, pa grīdu dāsni izkaisīja prezervatīvus zeltītā iepakojumā. un ļoti sakautrējās.
tagad domāju, vai tas nebija mājiens. |
|