|
16. Sep 2008|16:21 |
bija ļoti jauki. san biagio krastā pie atklāšanas tusējās kāds nepilns simts ļaužu. bija saulains un diezgan karsts, kā dēļ biju nolīdis aiz sirmā klāta galda (nu bet drazu viņš tur bija izlicis, goda vārds, kaut arī izskatījās tīri dizainīgi) saulessarga ēnā. runu saturā ne sevišķi ieinteresēts mēģināju simamuru tajā pūlī sazīmēt, tak lielākā daļa tur izskatījās gana jauni, gana radoši un gana arhitekti. nu, un tad pēc runām, kad viesi pat vēl nebija sākuši sirmā galda nokopšanu, pienāca pats(!) un, mani kristītajā vārdā* uzrunājis, nodeva sveicienus mutvārdu formātā. pēc tam izdzērām pa pāris porcijām prosecco, aprunājāmies par dažādiem tematiem, tad pienāca divi krievu žurnālisti, kuru aizsegā, simamura notinās risināt sarunas citos sarīkojuma nostūros. vēl reizi, mainot dislokācijas pasākuma ietvaros, saskandinājām, un tad es devos uz viesnīcu per motivo di voglia di cambiarmi. vēlāk vakarā, izrādās, ka esam maisījušies pa vienu un to pašu pilsētas daļu, bet acīmredzot ne vienlaikus. nākamajā dienā sākās lietus un viss sagāja jukujukumā. nē, bet bija jauki, patiešām.
* - par šito biju ļļļoti izbrīnīts. |
|