| mana spēle (vienos vārtos) |
9. Sep 2008|22:31 |
labi. apmainīsimies te tā nedaudz laipnībām.
aizgāju līdz manam saīsinātajam grāmatplauktam, un nevienu jauku grāmatu, kas atbilstošā manierē atspoguļotu ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjoklas tēlu, kā arī veicinātu tā asociatīvā vaiņaga kuplumu un daudzkrāsainību citu hipotētisko šī ieraksta mērķauditorijas locekļu prātos, neatradu. pasvārstījos starp žarī ībī tēvu, tad vēl zazī un metro pašķirstīju:
"- Viņu sauc Drāslis! - sajūsmā iekliedzās Zazī.
- Nu un mani, - bišķiņ nosarkdama sacīja atraitne, - mani sauc par Eskura kundzi. Nekas īpašs - viņa piebilda.
(..)
- Nemaz nerunājiet, mana nabaga kundze, atbildēja Zazī - Iedomājieties, ka mana mamma ielauza manam papam galvaskausu ar cirvi. Pēc tam sanāca kruķi, un jūs vēl vaicājat, vai es viņus pazīstu.."
bet zi, arī ne līdz galam. negribējās šādi haltūrēt.
tad es izlēmu mainīt spēles noteikumus. protams, sev par labu, lai spēle garantēti būtu vienos vārtos.
budu biķ siļno, no akuratno.
proti, pavisam vaļsirdīgi tagad atzīšos, ka fjokla bija pirmais cibiņš, kuru nu jau kādu laiku atpakaļ piedraugoju savam tobrīd tukšajam profilam. un pārējie pirmie frendi bija no viņas frendlistes, kuru arīdzan eksperimentālā kārtā iesākumā lasīju tādu, kāda tā bija viņas lapā. bet kurš viņus vellus vairs atceras.
atceras pirmo.
šahs un mats. |
|