|
26. Aug 2008|09:26 |
denu baunu par nožēlu biju lasījis vēl pirmīt, un tie viņa eņģeļi un dēmoni izrādījās nopietna literārā trauma ar smagām un ilgām paģirām, kas ik pa brīdim atjaunojās arī atsevišķas fuko svārsta vietas veicot. katrā ziņā, ik reizes, kad gadās kādu vadāt pa romu, braunam tiek pēc pilnas programmas. tad es gānos tik pārliecinoši, ka pat lieli viņa cienītāji viņu vairs nemēģina aizstāvēt.
eko, paldies dievam, netika rakstījis preambulu, ka visi pieminētie jēdzieni, personas un citāti ir īsti. tāpēc pat nemēģināju tos tādus iztēloties. un šādā beletristikas līmenī, kā jau rakstīju, gabals brīžiem sāka uzdzīt niknumu. bet visāds sekulārs materiāls caur eko prizmu mirdzēja gluži kā dimanti. vienkāršas frāzes un atziņas radīja jaunu un neierastu skatījumu uz virkni lietu, kas pavisam ikdienišķā dienas kārtībā te nāca priekšā katru rītu, dienu un vakaru. šķiet, mani vienkārši neuzbudina metafizika un reliģijas, un mana komforta zona maisās kaut kur cilvēcīgas muļķības un vieglprātības radītos mākoņos. un šajā līmenī atziņa, ka jebkura imadžināra darbība ir radoša (t.i., rada tādas pašas tvaika gūzmas, ideju ēnas, no kādām sastāvu arī es pats), izklausījās pēc ļoti sirsnīgas atzīšanās.
ilustrācijas labad, nolaižoties zemāk pie parastiem un taustāmiem majas procesiem, viens pavisam sīks pilāda bāra apraksts reiz sagādāja materiālu pārdomām un piedzīvotā pārkrāmēšanai, kam sekoja šis ieraksts:
http://klab.lv/users/kinskis/12701.html
(starp citu, jau nākamajā dienā, ja nemaldos, uzzināju, ka berdinoti ir bijis šo vēlēšanu lielākais zaudētājs neiegūstot nevienu vietu ne deputātu kamerā, ne senātā. vēl kādas dienas vēlāk viņš paziņoja par aiziešanu no politikas.) |
|