| šīrīta atkritumu sainītis, ko nesu uz miseni, lai reiz miers un svaigs gaiss. |
[2. Aug 2008|08:40] |
laimē diet laisto tauta.
tik to "e" vajadzētu aizvietot ar "rs".
vislabāk man patīk tās bailes no sevis - labāk sasiet pašam rokas, jo, kazi, gadīsies piešvilpties un nez kādu zapti ievārīt. un vēl labs bizness būtu ždanokas lelles tirdzniecība pa pagānu ziemassvētkiem - iesiet viņu striķī, izvilkt caur ciemu, sadzedzināt. cik viegli visiem uz sirds paliktu, uzreiz labs iemesls laimēdiet.
ingrīda ūdre, starp citu, ienāca prātā, ir šī laikemta seja un sirdsapziņa, gan politikā iesaistīto kvintesence, pat ja titultusiņā nepiedalās, gan elektorāta, pat ja šie savām rokām izraidījuši madāmu iekš polit.vēst.mēsl.
kā trekna torte ar baltām krēma lilijām starp rīgas saldo šampanieti un konjaku belij aist. dziesma še kur ozoli, zaro zemzari pod katom. pēc tam še kur līgo priežu meži ar krievam galvu noraušu finālā, stāvot kājās. m-m-m-m-m-m-m pūtvējiņu pēdējais pants. sieviešu solidaritātes un vīriešu diena - gada skaistākie svētki. nē, nē - kapusvētki, vo! tie ir daudz piemērotāki - var uzsiet slāvu lakatu pār pričeni pie dēendgā kostīma un tad skatīties, ka jums jaunkundz tā dzeltenā kleita nemaz nepiestāv. un lūpas jākrāso pēc katras brūnā glāzītes.
(aiz loga klaigā divi pensionāru pāri. vieni kaut ko bakstās uz balkona, otri grasās izbraukt prom no pilsētas - krāmē auto. visi kliedz, jo ir pamodušies labā garastāvoklī un atrodas pietiekami tālu viens no otra, lai šādi decibeli būtu lōģiski pamatojami. ar ūdres kundzi viņiem nav pilnīgi nekā kopīga. pat dēungā atšķirīgs.) |
|
|
