| velofleima tēzes |
9. Okt 2013|10:58 |
1. mūsu saulainās pilsētas progresam jānonāk pie labiekārtojumiem, kuru rezultātā velosipēdisti pat nedomā līst uz ietves.
2. pat ja tā vēl tik drīz nebūs, uz ietves darbojas tikai savstarpējās pieklājības, nevis satiksmes noteikumi. ietves gājējiem nav jāaprīkojas nedz ar lampiņām, nedz jārāda brīdinājuma signāli pirms manevriem, vai jāzvana pogcaurumā piekārtais zvaniņš, lai izvairītos no sadursmes ar citu gājēju; nav jāiziet apavu, somu un lietussargu tehniskā apskate.
3. velosipēdists uz ietves gan tagad, gan nākotnē ir gājējs ar/uz riteņa. saziņa ar citiem gājējiem ir tieši tāda, kāda tā mēdz būt starp gājējiem, manevrēšana un ātruma izvēle tieši tāpat. tukša ietve, mauc kā gribi, met kaut salto. ja tur ir cilvēki, sevišķi, ja tu tos approucho no aizmugures, tu esi atbildīgs par savu ātrumu un manevru, lai neuzskrietu virsū, gadījumā, ja gājējs pēkšņi maina kustības virzienu.
3.1. zvaniņa zvanīšana uz ietves ir maucība. (turklāt bīstama un bezjēdzīga, ceru, ka paši zvanītāji to ir apguvuši praksē. piem., es nekad nekad nesaprotu, ko neredzamais zvanitājs vēlas, lai es daru - sastingstu vai papišu malā, un ja papišu, tad uz kuru pusi?). manā skatījumā tā ir viena no nejēdzīgākajām lietām, ko riteņbraucējs uz ietves var darīt. zvaniņš pilnībā attiecas uz satiksmes ne pieklājības noteikumiem, un ja jau zvanītājs, man mutiski nevar paspēt pateikt, ka sorī, es te tagad lūkošu tikt garām, tad, acīmredzot, viņš attiecīgajā ietves posmā vienkārši brauc pārāk ātri. un vispār - skaņas signāla lietošana ir pieļaujama, lai novērstu sadursmi ar kādu, kas tev nedod ceļu (kur tev ir the priekšroka). uz veloceliņa, ielas - lūdzu, zvani kaut debeszvanus. uz ietves uzvedies kā uz ietves.
4. vēl kaut kas.
ā, mildai taisnība - arī braucot ar riteni, lielākie sūdi draud tieši no citiem velosipēdistiem, trū stoorī. un ja nu kādam te vajag sociālo kampaņu, kuras ietvaros vienoties par labas uzvedības principiem, tad tieši velokomūnai. ne gājējiem, ne autobraucējiem.
[visbeidzot, atzīšos, arī es mēdzu velobraukt kā pidars - ar mūziku ausīs, šmigā, pie sarkanā utt. tomēr vismaz gājējus uz ietvēm es cenšos nebiedēt un netraumēt] |
|