| zajelo nedaudz |
2. Jul 2008|13:59 |
Un vēl varētu uztaisīt macelleria tipa iestādījumu pēc Bari redzētā parauga. Piebrauc cylvāks, pieplok pie stenda, izraugās un apmaksā gaļas gabalu, viņam to provizoriski iesaiņo, lai mušas neuzklūp, un tad viņš dodas pie griglias, kur spalvains vecis viņam to gabalu nosvilina atbilstoši preferencēm (ja tu pasaki al sangue – viņš paceļ vienu uzaci, ar zemuzacs aci tā kārttīgi tevi novērtē un tad pasaka ‘bravo/a’). Tad sēžas pie galda un maksā tikai par maizi un copertiem (kuros var ietilpt arī teiksim un mezzolitro di vino - quello nostro).
Bet vēl man ir manas vecvecmātes pavārgrāmata, kuru viņa savā kaligrāfiskajā rokrakstā sarakstījusi, būdama saimniecības vadītāja ķoņu muižā. Lieli landtāga viesi turp braukuši gan medībās, gan gudrot, ko ar piekto gadu iesākt (kad tas vēl īsti nebija sācies) T.i., tad kad kaucmindes tradīcijas vēl nebija sagandējušas latvju ēšanas paradumus.
Tur gan bez vodkas, kas turklāt tiek dzerta no atdzesētas sudraba karotes, cauri netiksi. Ar šāda tipa sarīkojumu varētu pat uz KultMina mērķprogrammu finansējumiem pretendēt. Varbūt kāds zina, vai šnepji vēl Latvijā mājo? Tad varētu arī ēdienkartē pie svaigajām uzkodām iekļaut šnepja sūdu maizīti uz rabarbera lapas. |
|