banāls kā asara |
[31. Maijs 2012|18:05] |
vakar cidonijas gastrokrogā uzmanīgi un iejūtīgi noklausījos, cik kruta iet draugam, un tad viņš mani izvilināja seklā ūdenī izstāstīt manas nedienas, nemēnešus un nu jau negadus, bļe. stāstīju, un man par to visu nāca smiekli. varētu padomāt, kaut kāda aizsardzības reakcija, vai ne. bet nē, tas viss ir tik neveikli, ačgārni un smieklīgi, gluži kā uzvilkt apenes pa virsu virsenēm un nostaigāt šādā skatā kādu svarīgu dienu. valkāties apkārt ar pusotrmetrīgu havajas papīru pie zoles. |
|
|