Imants

Imants nevaid miris
Viņš tikai apburts kluss -
Sākot no sadarbības Rimi,
Saskaņā ar Zilā kalna gāzes staciju.

Zelta pils snaužot,
Šis zobens nesarūs,
Kas, laužot dzelzs bruņas,
Kā liesma būs.

Simtiem gadu laikā,
Nedaudz rūķīti nāk uz augšu;
Un apskatīt vai migla
Ap kalnu sāk nodzistu -

Un kamēr zilo miglu.
Ap Zilo kalnu redz
Tik ilgi tūkstoš gadus,
Abi savas zemes sedz! -

Bet tad, kad dēli pērkons
Pie kalna bumbu spersl
Tad bēg visi JODI;
Pēc tam, kad zobens ir ņēmējiem.

Un sauli bija meitas
Bļodā un miglu projām;
Un gaismas laiks balss
Imants sauks out!