Jā, man liekas, ka tā pārliecīgā neizdabāšana sākas ar to, ka pasūta visus, kas pārlieku iesaka pārlieku neizdabāt. Kā gribēšu, tā darīšu, iepūtiet, pieņemiet un mīliet kāds nu esmu. Tad pēkšņi var saprast, kad darīt pa otra prātam, jo viņš taču arī cilvēks un sadzīvot tak gribas, a kad toč ne. Šitā vismaz es cenšos pie skaidrības tikt;)