| |
[20. Dec 2010|08:53] |
sniega mirdzums baltajos klājienos ir tāds pats kā bērnībā. tāda īsta pašu vērtība, ko no kīnas neimportēsi. jo, ja varētu importēt, tas vai nu nemirdzētu, smirdētu pēc gumijas, vai arī mirdzētu pārāk indīgi.
tad atcerējos senu dienu radiolugu par sniegu, kuram bija ļauts nosnigt vien pāris reižu, un visas tas izmantoja ļoti neracionāli. piemēram, nosniga lielveikalā, kur cilvēki pirmssvētku drudzī maisiem pirka mākslīgo sniegu - kāpēc jūs par naudu pērkat tos mākslīgos mēslus - lūdzu, te jums būs īsts, turklāt par brīvu. atceros, toreiz to situāciju savā iztēlē modelēju RCUV (preces, sevišķi visādas galantērijas pārdevējas tina ietinamajā papīrā ar veikala logotipiem, kurus mājās pētīju un ilgi netiku gudrs, kas tur atveidots - izrādījās ieejas fasāde), kur ir plauktu sekcijas un ik pa kvartālam izvietotas kases ar izgaismotu numuriņu stangas galā.
 |
|
|
| Comments: |
astorija, pēc bultiņas spriežot.
man mājās bija viena apakštase ar astorijas uzdruku. mamma studiju gados bija nočiepusi. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}