|
[21. Jul 2010|18:17] |
es sēdēju šodien pie tā garā galda ar atdzisušas kafijas krūzi pie vienas un ar klīrīgu citrona pusripiņu aizdarīta ūdens glāzi pie otras rokas, un mežonīgas garlaicības māktu seju centos neskatīties jums drudžainajās acīs ar nedabīgi ieplestajām acu zīlītēm. |
|
|
Comments: |
| From: | kants |
Date: | 21. Jūlijs 2010 - 18:50 |
---|
| | | (Link) |
|
"labākajā gadījumā piezvanīs tieši tad kad jau vajadzēja būt klāt, vai vēl vēlāk, un tad sanāk visādas atdzisušas uzlietās kafijas krūzes ar pēdējo pienu un sanāk vienkārši sēdēt un gaidīt"
kad mani jau trešo reizi izsauca ur to pashu adresi un teica, ka davai, tagad jābrauc uz menteni, es atbildeeju, ka mans dienests ir gāzes dienests, jo mans busiņš ir dzeltenā krāsā. jefiņi tikai nožegojās, ķipa, nedirs, tev mugurā ir mentu zilais krekls. nu, es arī nedirsu un aizvedu, kur teikts, kas, man grūti, vai? | |