ha!
nu labi, paskaidrošu. ja slēpes varētu iztēloties kā tādas garas kāras mēles (un nu, saslietas mūsmāju kaktā, tās ir ne vien kāras, bet arī nāvīgi izsalkušas), pēdējo gadu laikā mēs jau divas reizes esam rūpīgi izlaizījuši sellas rondas, kas ir viens no plašākajiem slēpošanas kūrortiem itālijas alpos, tūkstots un viena kilometra garās nogāzes. šī kūrorta būtība ir tāda, ka ar savstarpēji savienojošām trasēm ir sasaistīta vesela virkne atsevišķu miestu lokālie slēpošanas kūrorti, kas ir izvietoti visaplīk vienai tādai augstkalnei, kas pie reizes ietver arī vienu no šī nostūra slavenākajām virsotnēm - marmoladu (3,343 m v.j.l.), tādējādi slēpošana izvēršas nevis kā tāda atsevišķu trašu slīpēšana, bet gan lielais ceļojums pa padebešiem (nē, to tā vārdos nemaz nevar aprakstīt), no kura naktsmājās līdz ar saules rietu tu vienmēr atgriezies no citas debespuses - atšķirīgas no tās, kurp, vēl rītam austot, devies ceļā. dienā veicamais attālums uz slēpēm tādējādi ir kā no rīgas līdz siguldai, varbūt pat vairāk - kādreiz būs jāsarēķina. turklāt, jaukākais ir tas, ka, lai tiktu pie šī brīnuma klāt, var mierīgi apmesties jebkurā miestelī, kas tur izkaisīti pa apkārtni, līdz ar to piedāvājumu ir miljons, un šī miljona aprakstus tīmeklā, kvkzns šobrīd arī pēta un sajūsmināti pārraida ēterā. cosi'.

(Reply to this) (Parent)