| pastāstīšu jums to baiku, pirmdieņiem. |
25. Jan 2010|14:19 |
par ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) rasbainieks noskatīto māju. (t.i, tā nav īstā māja, bet kaut kur cieši tuvu, tāda pati 3stāvīga summer residence, kā minēts sludinājuma linkā). citreiz, gar to stūri staigājot, neko neatceros, bet šodien pēc bildes apskatīšanas atcerējos. pat nezinu kādēļ.
lūk, bija kaut kāds vēls un tumšs ziemas darbadienas vakars, kad ar pāris meitenēm jautrā prātā pārvietojāmies pa visvalža ielu centra virzienā. bet uz birz.upīša stūra stāv babulis un vaimanā.lv vienās vilnas zeķēs uz sasalušiem lediem. esot tas tur ķēms no cietuma pārnācis, savilcis mājās ļoļikus, dzerot un viņu no mājas izdzinis. pēc dabas neesmu nekāda tur lauvassirds, bet jocīgā kārtā attapu sevi jau dodoties mājā iekšā ieviest taisnību. no pagalma puses durvis, kaķu čuru kāpņutelpa, durvis uz dzīvokli vaļā, tumšs piekrāmēts gaitenis un pa labi gaišas durvis - uz virtuvi. ieeju virtuvē, bet tur pie galda trīs brangi zeki vecumā 30-40 skūtām galvām, vaifbīteros. pēc acu kontakta nodibināšanas tas, kurš acīmredzot viesību saimnieks, pieceļas, sper divus soļus manā virzienā un tankš!- kā ienācis, tā esmu izlidojis atpakaļ gaitenī. pēc tam vēlreiz acu kontakts, un, pamājis vecajam ar roku, dodos pa gaiteni atpakaļ pagalmā. pateicu babulim, ka diemžēl palīdzēt nevaru un lai zvana labāk policistiem, tas ir viņu darbs.
par elegantāko noraušanās reizi es to esmu pagodinājis tādēļ, ka viss norisinājās bez viena runāta vārda, bez kādas melodrāmas, vienkārši un tehniski. (t.i., ja savrupinām tās konversācijas ar babuli ārpus mājas un tos aplamos modeļus, kas uznira manā rīcības programmā banālu sentimentu uzplūdā. to uzskatīsim par atsevišķu sarīkojumu) nekādu asiņu arī nebija, tik vien ka žokļa kustības turpmākās dienas bija diezgan sāpīgas. tāds pārliecinoši moralizējošs hepenings, kas īstenots rūpīgi atlasot tikai pašus nepieciešamākos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. |
|