| svaigie sentimenti |
[3. Dec 2009|10:41] |
pirms kādas stundas rīta internetu inspekcijas laikā kādā nenozīmīgā architektūras pierakstu burtnīcā nejauši uzgāju citādu rakursu vietai, kur man reiz pēc īsa brauciena sarkanā opelī (aglijā-pri-aglijā) piešķīra homemade izskata auto vadītāja apliecību. ja pa opeļa logu ēkas izskatījās pēc kolosālām datorpelēm un šķita ca vienāda izmēra, tad tagad man beidzot skaidrs, kas ar to bijis domāts:
prusaki, ai miss jū!
p.s. instruktoru sauca marco. pārbraucienu laikā daudz sarunājāmies par vieglatlētiku (viņš bija maratonists amatieris), markes gastronomiju, un baltijas valstīm. es pat viņu uzaicināju, klau, tu atbrauc kādreiz uz rīgu, parādīšu visu, kas un kā. tikai, lūk, ēpastu aizmirsu atstāt. viņš būtu atbraucis arī.
saņēmu no eksaminatora patentes tesseru, viņš izkāpa pie kreisā no prusakiem, apmainījāmies ar marco vietām (viņš paskaidroja, ka atpakaļ uz agensiu stūrēšot viņš, laimīgie neopatenti parasti pamanoties uztaisīt savu pirmo patstāvīgo krašu akurāt tajā sīkajā posmā - tā esot pārbaudīti slikta zīme), un tad jau pa parioļa oleandru alejām aizspārnoju uz bodi pēc ferrari bruta. vēlāk atbildīgajā svinību momentā, būdams neatdzesēts, tas atsprāga akurāt kā kā redzēts televīzijā pie čempioniem uz f1 pjedestāla. |
|
|
